Latvijā izmeklētāju atalgojums ir pārāk zems – cilvēki ar ietekmīgiem makiem sākotnējā kriminālprocesa virzītāju spēj pakļaut milzīgam korupcijas riskam, tādējādi pat pēc būtiska nozieguma paveikšanas likumpārkāpēji var izsprukt cauri, jo krimināllieta nav virzīta. Tā tikusi, visticamāk, apturēta ar lielām summām, ko noziedznieks iedevis izmeklētājam, lai lieta tiktu izbeigta uz it kā materiālu nepietiekamības pamata. Par manipulācijas risku un to, kā uzlabot izmeklētāju darbu, portālam BNN stāsta Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns.

“Līdz šodienai es varu apgalvot, ka valsts nav novērtējusi šo [izmeklētāju] posmu, kurš lietas izmeklēšanā ir vissvarīgākais. Izmeklētajiem ir neatbilstošs atalgojums, līdz ar to [izmeklēšanas process] ir pakļauts riskiem – manipulācijai, korupcijas, ieinteresētības riskam,” apstiprina Stukāns.

Ģenerālprokurora ieskatā, ja valsts nemainīs attieksmi pret esošo situāciju, tad šādi gadījumi joprojām būs. “Nevaru valsts vietā atrisināt jautājumu, taču mēs [Ģenerālprokuratūra] mēģināsim pilnveidot šo uzraudzības mehānismu, uzliekot par pienākumu prokuroram iesaistīties izmeklēšanā no pirmās krimināllietas ierosināšanas dienas.”

Tā, pēc Stukāna domām, tiks sākta kontrolēta izmeklēšanas gaita un izmeklētāja rīcība. “Šobrīd tam varbūt netika pievērsts pietiekami daudz uzmanības, un prokurors gaidīja, kamēr lieta līdz viņam nonāk tīri pēc izmeklētāja iniciatīvas. Taču likums paredz arī prokuroram iesaistīties krimināllietas izmeklēšanā jau no pirmās dienas. Izmeklētājs nevarēs izbeigt lietu vai novilcināt, jo prokuroram būs pienākums lietu virzīt vai pārņemt pašam, turpinot izmeklēšanu.”

Stukāns atzīst, ka Latvijā krimināllietu virzīšanā ir saskatāmi vairāki robi. Tāpēc, viņaprāt, valdībai ar steigu jādomā par izmeklēšanas institūta stiprināšanu.

Ar pilnu raksta materiālu var iepazīties, spiežot ŠEIT. 

Foto: Unplash.com

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube