Latvijas skolās šobrīd ir pieprasījums pēc skolotājiem, kuri strādā nepilnu, nevis pilnu slodzi, piemēram, no vienas līdz desmit mācību stundām kādā noteiktā mācību priekšmetā, tādēļ pedagogu piesaiste ir sarežģītāka, atklāj izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Saskaņā pašvaldību sniegtajiem datiem skolās izveidojušās 474 vakances, kas veido 0,98% kopējā skolotāju skaita – 48 293, un tas ir līdzvērtīgs kā citos gados. 150 no vakancēm ir pirmsskolā, pārējās – vispārizglītojošās skolās.

Ilga Šuplinska norāda, ka pedagogu vakanču jautājums ir gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), gan pašvaldības un skolu direktoru atbildības jautājums, un no ministrijas puses tiek piedāvāti vairāki risinājumi. “Pašā sistēmā šobrīd jau iespējams rast resursus skolotāju labākam nodrošinājumam, un šis ir vēstījums pašvaldībām”

Jānorāda, ka IZM katru gadu par valsts budžeta finansējumu plāno profesionālās kompetences pilnveides kursus pedagogiem papildu kvalifikācijas ieguvei cita mācību priekšmeta mācīšanai (izmantojot konkrētas skolu vajadzības).

Piemēram, 2019.gadā 159 skolotāji ieguvuši papildu kvalifikāciju “dabaszinātņu skolotājs”. Tas ļauj skolotājiem vienas skolas ietvaros mācīt arī citus priekšmetus, pēc kuriem ir pieprasījums uz nelielu stundu skaitu (piemēram, fizikas skolotājs var mācīt matemātiku, ķīmijas skolotājs – bioloģiju u.tml.), un skolas direktoram nav jāmeklē pedagogs trūkstošai vakancei uz dažām mācību stundām.

Tāpat katru gadu valsts budžeta finansējums tiek piešķirts programmai “Pedagoģijas pamati”, kas dod tiesības veikt pedagoģisko darbību personām ar augstāko izglītību, un šo iespēju katru gadu izmanto ap 60 pedagogu.

Reaģējot uz pieprasījumu pēc jauniem, kvalificētiem pedagogiem Latvijas skolās, IZM sadarbībā ar “Iespējamo misiju” un augstākās izglītības iestādēm īsteno projektu “Mācītspēks”. Jau šoruden Latvijas skolās darbu uzsākuši 100 talantīgi, īpašā konkursā atlasīti savas jomas speciālisti, kuri papildus jau iegūtajai augstākajai izglītībai šobrīd apgūst darba vidē balstītu pedagoģisko izglītību, par darbu skaidro IZM.

Tas, kā konkrētai skolai veicas ar pedagogu piesaisti, lielā mērā ir atkarīgs no katras pašvaldības (dibinātāja) atbalsta, piešķirot dienesta dzīvokļus vai sniedzot citu atbalstu, un daudzas pašvaldības to izmanto, pauž IZM.

Ministrija nodrošinājusi arī pedagogu algu kāpumu atbilstoši pedagogu darba samaksas pieauguma grafikam – no 2020.gada 1.septembra vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogu zemākā mēnešalga tika palielināta no 750 eiro līdz 790 eiro par likmi jeb 30 stundu darba nedēļu.

Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2020.gada 19.septembrī Latvijā bija 48 293 pedagogi, no tiem 26 821 jeb 55,5% strādā vispārizglītojošās skolās, 11 562 jeb 23,9% – pirmsskolas izglītības iestādēs, 4 507 jeb 9,3% – profesionālajā ievirzē (sports, mūzika, māksla), 3 779 jeb 8% – profesionālās izglītības iestādē, bet 1 624 jeb 3,3% – interešu izglītībā.

IZM apkopotie dati liecina, ka gandrīz puse skolotāju ir vecumā virs 50 gadiem. Pedagoga diplomu katru gadu iegūst ap 2 458 jauno skolotāju, taču daudzi darba gaitas uzsāk citā nozarē.

Foto: Unplash.com