Saeima pieņem paziņojumu par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti, kurā neatzīst Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Paziņojumā vēlreiz uzsvērts, ka šā gada 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus un ka uz tiem balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu.

“Aleksandra Lukašenko slepenībā organizētā “pašinaugurācija” nepadarīja viņu par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Tik klaju vēlēšanu brīvību pārkāpumu gaisotnē organizētu vēlēšanu rezultāti nepieļauj šī mandāta leģitimitāti, un īstenotie likuma pārkāpumi savas inaugurācijas organizēšanā šo secinājumu vēl pastiprina. Klusēšana gadījumos, kad klaji tiek pārkāptas starptautiskās tiesības, kā arī cilvēktiesības un ļaudis tiek apspiesti, nav pieņemama, tāpēc Latvija nedrīkst kļūt par klusējošu līdzdalībnieku baltkrievu tautas gribas vardarbīgai apspiešanai,” iepriekš uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Saeimas Preses dienestā informē, ka paziņojums tapis, reaģējot uz šā gada 23.septembrī Minskā notikušo A. Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kura līdz pēdējam brīdim tika turēta noslēpumā un kuras laikā A. Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tādējādi arvien vairāk padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās par spīti Baltkrievijas varas iestāžu īstenotajām represijām un vardarbību pret Baltkrievijas tautu, politiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju masveidīgajiem arestiem un vajāšanai turpinās plaša mēroga miermīlīgi protesti, kas uzskatāmi apliecina baltkrievu tautas pieprasījumu pēc demokrātiskām tiesībām, cilvēka pamattiesību un brīvību ievērošanas, uzsvērts paziņojumā.

Saeima paziņojumā stingri nosoda Baltkrievijas varas iestāžu vēršanos pret mierīgajiem protestētājiem un viņu pakļaušanu vardarbīgām represijām. Tāpat deputāti stingri nosoda to, ka kopš šā gada 9.augusta prezidenta vēlēšanām notiekošo miermīlīgo masveida protestu laikā tiek nepamatoti brutāli un fiziski iespaidoti un pat spīdzināti šo protestu dalībnieki, nejauši garāmgājēji, kā arī žurnālisti un citi sabiedrības locekļi tikai tāpēc vien, ka viņi izmanto pulcēšanās brīvību, vārda brīvību un tiesības protestēt.

Paziņojumā deputāti pieprasa, lai Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties pārtrauc spēka lietošanu, vardarbību, represijas un citus cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī atturas no jebkādām darbībām, kuras nav vērstas uz nepieciešamā dialoga veidošanu ar baltkrievu tautu – pilsonisko sabiedrību, tostarp politisko opozīciju, un nekavējoties atbrīvo visus politieslodzītos.

Dokumentā arī uzsvērts nelokāms atbalsts Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas šī gada 17.septembrī iniciētajai starptautiskajai izmeklēšanai sakarā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un krāpšanos vēlēšanās Baltkrievijā. Vienlaikus uzsvērts arī nelokāms atbalsts Apvienot Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes darbam, kura mērķis ir nodrošināt to, ka starptautiskās organizācijas dokumentē cilvēktiesību pārkāpumus un ziņo par tiem, kā arī nodrošināt vainīgo saukšanu pie atbildības un tiesiskumu cietušajiem.

Tāpat paziņojumā Saeima aicina nekavējoties izveidot visaptverošu, efektīvu un savlaicīgu Eiropas Savienības (ES) sankciju režīmu, kas dotu iespēju vērsties pret ikvienu personu, valsts iestādi vai nevalstisku organizāciju, vai citu struktūru, kas ir atbildīga par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un ļaunprātīgu varas izmantošanu.

Saeima arī pauž nelokāmu atbalstu Baltkrievijas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei, kā arī Baltkrievijas tautai.

Savukārt Baltijas Asambleja (BA) – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija – nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai (Ursula von der Leyen), Eiropas Parlamenta prezidentam Dāvidam Marijam Sasoli (David Maria Sassoli) un ES Padomes prezidentam Šarlam Mišelam (Charles Michel), kurā aicina ES institūcijas aktīvi sekot notikumiem Baltkrievijā un nepieciešamības gadījumā stiprināt ES rīcības instrumentus, nodrošinot situācijas atrisinājumu nevardarbīgā ceļā iespējami īsākā laikā.

Tāpat Asambleja aicina ES dalībvalstis un uzņēmējus būt īpaši atbildīgiem, rūpīgi ievērojot noteiktos sankciju režīmus. Pašreizējais sankciju režīms praksē viennozīmīgi nenodrošina tādu preču nenonākšanu Baltkrievijas spēka struktūru rīcībā, kuras var iegādāties ES, un izmantot tās iekšējo represiju veikšanā, teikts vēstulē.

“Baltijas valstis, iesoļojot savas valstiskās neatkarības otrajā simtgadē, esam vienotas izpratnē par Eiropas vērtībām un nepieciešamību tās aizstāvēt tikpat stingri, kā mēs aizstāvējām savu neatkarību, spējot izrauties no Padomju Savienības totalitārā režīma, demonstrējot to pasaulei ar mūsu tautu vienotību Baltijas ceļā. Tagad ir mūsu morālais pienākums atbalstīt Baltkrieviju tās pārejā uz pilnvērtīgu demokrātisku režīmu,” vēstulē uzsver BA.

Foto: Flickr.com

youtube icon
Abonēt youtube