Jaunu studiju un studējošo kredītu ar Altum garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti.

Swedbank uzsver, ka ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu, līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Šī brīža aplēses liecina, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 – 700 000 eiro. Šis lēmums neskar studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar Swedbank par kredīta piešķiršanu.

Šī mācību gada sākumā stājās spēkā jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredītu izsniegšanai ar Altum garantiju, kas studentu vidū raisīja ļoti lielu interesi, pārsniedzot plānotās, iepriekšējo gadu statistikā balstītās, prognozes. Dažu mēnešu laikā, kopš Swedbank ir uzsākusi kredītu ar Altum garantiju izsniegšanu, parakstīto līgumu skaits par 63% pārsniedz izsniegto kredītu skaitu 2019.gadā.

Kopumā Swedbank 2020./2021. mācību gadā līdz šim ir izsniegusi 2 390 studiju un studējošā kredītus, kas ir par 920 līgumiem vairāk nekā 2019.gadā. Taču šobrīd Swedbank uz laiku ir spiesta apturēt jaunu studiju un studējošā kredītu ar valsts galvojumu pieteikumu pieņemšanu, turpinot studentiem vajadzības gadījumā nodrošināt iespēju pieteikties citu kredītu izsniegšanai, kam nav nepieciešams valsts galvojums.

Jaunie nosacījumi, kas stājās spēkā šogad, paredz, ka, piesakoties studiju vai studējošajam kredītam, studentiem vairs nav nepieciešams otrs galvotājs, kas uzņemtos saistības, ja kredītņēmējs nevarētu atmaksāt kredītu, – šo funkciju pilda finanšu institūcija Altum, sniedzot garantiju. Līdz šim papildu prasība nodrošināt atbilstošu privāto galvotāju daudziem studentiem izrādījās nepārvarams šķērslis, kas nu ir atkritis.

Tāpat vairs nav noteikti studiju maksas griesti, kā tas bija līdz šim – maksimālais studiju kredīts pieejams studiju maksas par visu studiju periodu apmērā. Turklāt jaunā sistēma paredz, ka kredītu saņemšanas process ir kļuvis daudz vienkāršāks un ātrāks – topošie studenti kredītam var pieteikties internetbankā, neejot uz banku, un uzreiz pēc imatrikulācijas veikt norēķinus par mācību maksu, kas iepriekš nereti aizņēma pat vairākus mēnešus. Turklāt ar jaunās kredītu izsniegšanas sistēmas palīdzību ir ievērojami samazinātas arī no valsts puses nepieciešamās investīcijas programmas veiksmīgai īstenošanai, nodrošinot ar daudz mazākiem resursiem atbalstu iespējami lielākam studentu kopskaitam.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Katrīna Sproģe: “Šobrīd redzams, ka nepietiekamā valsts atbalsta dēļ var sabrukt vairākus gadus rūpīgi veidotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma. Kopš 9.novembra valstī ir atkal izsludināta ārkārtējā situācija un līdz ar to var pieaugt arī bezdarba līmenis. Kad šī gada pavasarī veicām studējošo finanšu aptauju, aptuveni 10 000 studentu apsvēra iespēju pamest studijas COVID19 izraisītās krīzes dēļ. Šobrīd varam zaudēt studentiem ļoti būtisku atbalsta mehānismu. Izšķirošs būs 16.novembra koalīcijas sadarbības sanāksmes lēmums par atbalstu IZM piedāvājumam rast papildu finansējumu ministrijas iekšējos resursos, kas iepriekš saņēmis koalīcijas noraidījumu.”

Jāatgādina, ka vasarā, kad valdība lēma par finanšu pārdali dažādiem atbalsta pasākumiem, jau tad tika piedāvāts palielināt valsts finansējuma apmēru studējošo kreditēšanas programmai, taču tika saņemti solījumi, ka tas tiks pārdalīts, ja rudenī būs radusies nepieciešamība. Nepieciešamība ir radusies, taču koalīcijas teiktais pagaidām ir izrādījies vien tukšs solījums, viņa piebilst.

Vidējā studiju kredīta summa – 6 840 eiro

Visbiežāk studiju un studējošo kredītu kā atbalstu augstākās izglītības ieguvei izvēlējušies jaunieši vecumā no 22 līdz 25 gadiem (73%), ar vidusskolas izglītību (63%). Savukārt katram ceturtajam kredītņēmējam (25%) jau bija viena vai vairākas augstākās izglītības.

No visiem izsniegtajiem kredītiem 6% studentu pieteicās gan studiju, gan studējošā kredītam, taču vairumam atbalsts bija nepieciešams tieši studiju maksas segšanai. Šogad, atšķirībā no citiem gadiem, netika noteikti studiju maksas griesti – studiju kredīts bija pieejams pilnā apmērā no studiju maksas. Līdz ar to lielākā daļa jeb 45% no visiem izsniegtajiem studiju kredītiem bija no 5 000 līdz 10 000 eiro apmērā par visu studiju periodu.

Vairāk nekā trešdaļai (37%) studiju izmaksu segšanai bija nepieciešami līdz 5 000 eiro, savukārt katram desmitajam no 10 000 līdz 15 000 eiro. Neliela daļa studentu (5%) izvēlējās apgūt tādas profesijas, kuru kopējā mācību maksa pārsniedz 15 000 eiro. Kopumā vidējā summa, ko studenti šogad aizņēmās studiju izmaksu segšanai, ir 6840 eiro, savukārt kopējā izsniegto kredītu summa līdz 8.novembrim sasniegusi 16,1 miljonu eiro apmēru.

Populārākie studiju virzieni – sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības

To studentu vidū, kuri izvēlējušies studiju kredītu mācību maksas segšanai, populārākie studiju virzieni ir sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (55%), veselības aprūpe un sociālā labklājība (13%), humanitārās zinātnes un māksla (9%), izglītība (8%), kā arī inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (5%).

Savukārt augstskolu topā ierindojas Latvijas Universitāte – vidējā studiju kredīta summa šīs augstskolas studentiem sasniedz 5 800 eiro. Tam seko Rīgas Stradiņa universitāte ar 8 800 eiro vidējo studiju kredīta summu, Biznesa augstskola “Turība” – 5 400 eiro, kā arī Rīgas Tehniskā universitāte, kur vidējā studiju kredīta summa ir 7 100 eiro.

Foto: Unplash.com