Enerģētikas nozare ir viena no retajām jomām, kurā globālās COVID-19 vīrusa izplatības izraisītie notikumi ir veidojuši pozitīvu ieguvumu iedzīvotājiem, liecina energouzņēmuma Enefit apkopotā informācija.

Elektroenerģijas tirgotāja pieejami dati rāda, ka elektroenerģijas ražošanai labvēlīgie laikapstākļi un pandēmijas ietekmē samazinātais pieprasījums pēc elektroenerģijas veicinājuši pastāvīgu cenu kritumu. Šī gada desmit mēnešos vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir bijusi par 32% zemāka nekā pērn. Tādējādi strauji augusi mājsaimniecību interese par biržas cenām piesaistītiem elektrības iegādes produktiem un arī kopējā tirgus aktivitāte.

Atkarībā no izvēlētā elektrības iegādes risinājuma mājsaimniecības cenu kritumu izjūt dažādi. Faktiski tūlītēju elektrības rēķinu samazinājumu var novērtēt dinamiskā jeb Nord Pool biržas cenai piesaistītā produkta lietotāji. Piemēram, mājsaimniecība ar vidējo patēriņu 200 kilovatstundas mēnesī pēdējo 12 mēnešu laikā, izmantojot piesaisti biržas cenām, ir ietaupījusi aptuveni 90 eiro – salīdzinājumā ar vidējo fiksēto cenu tirgū.

“Tie faktiski ir trīs mēnešu elektrības rēķini,” uzsver teikts apkopotās informācijas ziņojumā. Savukārt lietotāji, kuri izmanto ilgākā termiņā fiksētu cenu, cenu kritumu var novērtēt brīdī, kad pārslēdz līgumu jaunam periodam. Tādā gadījumā ietaupījums gan jāvērtē pret iepriekšējā līgumā fiksēto elektroenerģijas cenu.

Kā norāda energokompānijas Enefit valdes loceklis Krists Mertens, šis ir bijis labvēlīgs gads biržas cenas lietotājiem: “Protams, ir brīži, kad viena vai vairāku apstākļu rezultātā tirgū cenas ir augušas, tomēr šis gads kopumā aizvadīts elektroenerģijas cenu krituma zīmē. Šogad arī pirmo reizi tika piedzīvota situācija, kad elektrības cenas atsevišķās diennakts stundās biržā sasniedza negatīvu vērtību un bija zem nulles līmeņa. Šādas tirgus norises mudina arī mājsaimniecības aktīvāk izvērtēt tirgū pieejamos elektroenerģijas produktus. Ja vēl gadu iepriekš mājsaimniecības galvenokārt izvēlējās fiksētas cenas līgumus, tad jau kopš janvāra katru mēnesi ir pastāvīgi audzis biržas cenas produkta lietotāju skaits.”

Šobrīd jau aptuveni 60% jauno klientu izvēlas slēgt līgumus par biržai piesaistītu cenu. Bez vispārējā ietaupījuma no cenu krituma tirgū, piesaiste biržas cenām dod iespēju arī papildu ietaupījumam, pielāgojot elektroenerģijas lietošanas paradumus – tērējot to mazāk stundās, kad cenas aug un vairāk, kad tās ir zemākas.

Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd, piecus gadus pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām, sasniegts visu laiku augstākais biržas cenas popularitātes līmenis Latvijas mājsaimniecību vidū.

Vienlaikus samazinās to lietotāju skaits, kuri kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas nav izvēlējušies elektrības iegādes līgumu un izmanto dārgāko enerģijas iegādes risinājumu – Universālo pakalpojumu. Pēdējā gada laikā Universālā pakalpojuma lietotāju skaits ir samazinājies par 13%. Abi šie faktori iezīmē pozitīvu tendenci, ka aug kopējā mājsaimniecību aktivitāte elektroenerģijas tirgū, sekojot tirgus izmaiņām un mainot gan tirgotājus, gan produktus.

“Elektroenerģijas tirgū pašlaik novērojams mainīgs enerģijas patēriņa kritums. Skandināvijas hidroelektrostacijās ir pēdējo 20 gadu laikā lielākā ūdens pietece, kas ļauj prognozēt, ka arī tuvākajā laikā elektroenerģijas cenas saglabāsies zemas. Ņemot vērā, ka tirgotāji regulāri pārskata savus cenu piedāvājumus saskaņā ar aktuālajām cenu prognozēm, cenu kritumu šogad var vērot arī fiksētas cenas produktos. Tāpēc ieguvēji ir visi tie elektroenerģijas lietotāji, kuri aktīvi seko līdzi piedāvājumam tirgū un izmanto tā sniegtās iespējas,” skaidro Krists Mertens.

Foto: Unplash.com