Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociāciju un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociāciju, lai uzklausītu aktuālo situāciju nozarē pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, kā arī pārrunātu iespējamos nozares pašregulācijas risinājumus epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanā un uzlabošanā.

Tikšanās laikā ministrs ar nozares asociācijām parakstīja saprašanās memorandu par ilgtspējīgiem risinājumiem epidemioloģisko prasību ievērošanā un sabiedrības drošības nodrošināšanā.

“Skaistumkopšanas nozarē vairāk nekā 90% pakalpojumu sniedzējas ir sievietes, tostarp arī vientuļās māmiņas, un vairumam no tām nav uzkrājumi ģimenes uzturēšanai, kā arī nav sociālās garantijas. Vienlaikus, pārrunājot ar asociācijām pasākumus, kas veikti epidemioloģiskās drošības nodrošināšanā, varu secināt, ka šī nozare jau līdz ārkārtas situācijai tos veica ar visaugstāko rūpību – klientu ierašanās notiek pēc iepriekšēja pieraksta, nesastopoties ar citiem apmeklētājiem, pakalpojuma sniedzēji strādā sejas aizsargmaskā un ar sejas aizsargvairogiem, pēc katra klienta tiek veikti telpas un vietas dezinfekcijas pasākumi, kā arī nodrošināta vismaz 10 kvadrātmetru liela platība uz cilvēku,

“Es aicināšu valdību pārskatīt ierobežojumus šai nozarei, jo tā spēj nodrošināt augstus epidemioloģiskās drošības pasākumus, savukārt aizliegums sniegt pakalpojumus spiež nozari sniegt pakalpojumus mājās, kas nozīmē zemāku epidemioloģisko prasību ievērošanu,” atzīst S. Ģirģens.

Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociāciju prezidente Renāte Reinsone komentē: “Skaistumkopšanas nozarē pakalpojumus sniedz sertificētas ārstniecības personas kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā un podologi, kuru darbība ir reģistrēta Veselības inspekcijas reģistrā un kuru pienākums bija arī līdz COVID-19 ievērot drošības pasākumus, lai pasargātu no dažādām slimībām, piemēram, B hepatīta. Tāpēc nav saprotama vēršanās pret mūsu nozari, kas būtībā līdz šim ir viena no visapzinīgākajām un drošākajām. Uzskatu, ka darbības aizliegums ārkārtas situācijā būs nozares speciālistu piespiedu aiziešana “pagrīdē”. Speciālisti būs spiesti savu profesionālo darbību turpināt mājas apstākļos, kuru atgriešana legālajā darbībā būs problemātiska.”

Arī Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociāciju prezidente Sabīne Ulberte izsaka savu viedokli: “Mums neviens nevar apstiprināt, ka kāds ar jauno vīrusu būtu inficējies no kosmetologa, tāpēc uzliktie ierobežojumi ir nesamērīgi patiesajai situācijai. Skaistumkopšanas nozare nebija atguvusies no pirmā vīrusa viļņa un pakalpojuma sniedzējiem nav uzkrājumu. Tai pat laikā nozares speciālistiem ir jāturpina maksāt par telpām un komunālie maksājumi.”

Turpinot viņa saka: “Šajā nozarē legāli strādājošie šobrīd ir ļoti neaizsargāti no finansiālām grūtībām. Kā pakalpojuma sniedzējiem mums katram primāri ir nodrošināt klienta un savu drošību. Aizliedzot šos pakalpojumus sniegt legāli, mums kā asociācijām un valstij kopumā zūd kontrole pār nozari, par ko pēdējos gados mēs kā asociācija bijām iestājusies un bijām sasniegusi labus rezultātus pakalpojuma sniedzējiem reģistrējoties Veselības inspekcijas reģistrā.”

Jānorāda, ka iekšlietu ministrs aicina nozares uz kopīga dialoga veidošanu par priekšlikumiem, kā katras nozares ietvaros iespējams uzlabot epidemioloģiskās drošības pasākumus un esošo COVID-19 drošības sertifikātu, kas tiek izstrādāts katrai no tām.

“Es turpinu uzskatīt, ka šīs abas nozares var nodrošināt epidemioloģiskās prasības tādā līmenī, lai turpinātu darbu klātienē šī brīža apstākļos,” uzskata Ģirģens.

Iekšlietu ministrs ir sācis sarunu ciklu ar nozarēm ar mērķi uzlabot epidemioloģisko nosacījumu izpildi valstī. Ministrs jau iepriekš ir publiski paudis nepieciešamību rast pašregulācijas mehānismus kā alternatīvu, lai ļautu ēdināšanas un skaistumkopšanas nozarei saglabāt iespēju uzņemt apmeklētājus uz vietas un sniegt pakalpojumus klātienē. Savukārt pašai nozarei būtu jābūt gatavai nodrošināt epidemioloģisko prasību ievērošanu pēc visstingrākajiem COVID-19 epidemioloģiskās drošības sertifikāta kritērijiem, uzsver ministrs.

Ģirģens atgādina sabiedrībai, ka vīrusa ierobežošanā ļoti svarīga ir katra līdzdalība – distancēšanās un noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošana gan no iedzīvotāju, gan no komersantu puses. Ir jāizvērtē publisku vietu apmeklējuma nepieciešamība, bet, ja to veic, tad ir jāievēro piesardzības pasākumi. Tikai ar katra pašinicatīvu var ierobežot vīrusa izplatību, kas ir svarīgi, lai nozares varētu turpināt darbību un nodrošināt darbvietas, tādā veidā samazinot ekonomiskos, sociālos un drošības riskus nākotnē.

Foto: Unplash.com