Turpmāk skolā varēs strādāt arī koledžu un augstskolu akadēmiskais personāls bez papildu pedagoģiskās izglītības, kā arī tie studenti, kuri iegūst skolotāja kvalifikāciju jaunajā Darba vidē balstītu studiju programmā. Savukārt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu būs skolotājam, kurš apguvis ar attiecīgo mācību priekšmetu saistītu studiju programmas daļu vai profesionālās kompetences pilnveides kursus.

To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kas 2020.gada 24.novembrī apstiprināti valdībā.

Grozījumi noteikumos arī paredz, ka izglītības iestādē drīkst strādāt pirmsskolas un sākumskolas skolotāji, kuri kvalifikāciju ieguvuši līdz 2004.gadam vidējās profesionālās izglītības programmās un ieguvuši augstāko izglītību kādā citā zinātnes nozarē. Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogiem, kuri iegūst vai ieguvuši pirmā līmeņa augstāko pedagoģisko izglītību, izglītības iestādei būs jānodrošina mentors.

“Tas veicinās atbalstu jaunajiem pedagogiem, attīstīs sadarbības prasmes un veiksmīgāku savu iegūto zināšanu pielietošanu ikdienas darbā,” pauž Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

Grozījumi noteikumos paredz izmaiņas arī attiecībā uz sociālajiem pedagogiem. Tā kā ir izstrādāts jauns sociālā darbinieka profesijas standarts, kas ietver studiju programmas daļu pedagoģijā, turpmāk par sociālo pedagogu varēs strādāt arī ar sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja diploma pielikumā iekļautais studiju programmas daļas pedagoģijā apjoms ir ne mazāk kā četri kredītpunkti vai 160 stundas.

Profesionāli sagatavotu skolotāju pieejamību izglītības sistēmā ietekmē gan demogrāfiskā situācija, gan pārmaiņu procesi izglītības iestādē, pašvaldībā un sistēmiskas izglītības reformas nacionālā līmenī. Līdz šim spēkā esošajos noteikumos prasības pedagogam attiecīga mācību priekšmeta pasniegšanai bija ļoti sašaurinātas, un tas ir viens no iemesliem skolotāju skaita trūkumam, kā arī nepilnu slodzi strādājošo pedagogu lielajam skaitam, kas attiecīgi saņem nekonkurētspējīgu, nemotivējošu atalgojumu.

Veiktie grozījumi paplašina noteikumus par vispārējās izglītības skolotājam nepieciešamo izglītību, tādējādi palielinot iespējas aizpildīt skolās esošās pedagogu vakances un iespēju robežās nodrošinot racionālu slodžu sadali, pauž ministrijā.

Valdībā apstiprinātais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”” pieejams MK tīmekļvietnē.

Foto: Unplash.com