Izšķiroties starp to, vai pilnībā pāriet uz mācībām attālināti, vai noteikt piespiedu brīvlaiku uz mēnesi, valdība nolēma pastiprināt piesardzības pasākumus, lai varētu saglabāt mācības klātienē jaunāko klašu skolēniem, sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Tomēr viņa vērsa uzmanību, ka ir divu līmeņu piesardzības pasākumi – gan attiecībā uz visu valsti, gan konkrētām pašvaldībām. Patlaban noteikti īpaši piesardzības pasākumi 12 pašvaldībās, un ja tajās COVID-19 situācija uzlabosies, tiks lemts par piesardzības pasākumu mazināšanu.

No 27.novembra īpaši piesardzības pasākumi tiks ieviesti 12 pašvaldībās, tostarp mācības klātienē notiks tikai pirmsskolā un 1.- 4. klašu grupā: Varakļānu novadā, Aknīstes novadā, Baldones novadā, Salacgrīvas novadā, Krāslavas novadā, Daugavpils pilsētā, Mārupes novadā, Mālpils novadā, Smiltenes novadā, Garkalnes novadā, Limbažu novadā un Salaspils novadā. Šajās teritorijās būs jāpārtrauc arī sporta treniņi, un sporta gaitas turpināt drīkstēs tikai Latvijas pieaugušo izlases, Olimpiskās vienības un Paralimpiskās vienības sportisti, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgi profesionāli sportisti.

Visās pārējās Latvijas skolās, kuras turpina darbu klātienē, sākot no 30.novembra, telpās jānodrošina ne mazāk kā 3 kvadrātmetrus uz 1 skolēnu (1.-6.klase), ja tas nav iespējams, tad darbs plānojams daļēji attālināti. Šīs prasības var nodrošināt lauku skolas, taču lielākajām skolām (pārsvarā attiecas uz Rīgu) būs jāmeklē risinājumi klašu dalīšanai grupās.

Tāpat nepieciešama pēc iespējas biežāka telpu vēdināšana. Savukārt pedagogiem 1.-6.klasēs būs pienākums izglītības procesa laikā un ārpus izglītības procesa lietot mutes un deguna aizsegus, lai mazinātu infekcijas izplatības risku no pedagoga uz bērniem.

Iezīmējot potenciālo mācību scenāriju 2.semestrim, Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka mācību procesu 1.-6.klasei (ja epidemioloģisko prasību dēļ nav iespējams, tad 1.-4.klasei) nodrošina klātienē, kā arī pēc brīvlaika skolā atgriežas 9. un 12.klašu skolēni. Tas iespējams pie nosacījuma, ja situācija normalizēsies/stabilizēsies, būs panākts vēlamais saslimstības pieauguma samazinājums, protams, ievērojot visus piesardzības pasākumus.

Ministrijā atzīmē, ka skolas meklē risinājumus, lai visu pārējo klašu skolēniem būtu iespēja mācīties arī klātienē, izmantojot B modeli, kurā 40%-60% ir klātienē, bet 40%-60% attālināti.

“Šobrīd redzam, ka arvien vairāk skolu mazajās klasēs pāriet uz B modeli, kad vienu nedēļu mācās skolā, vienu nedēļu – attālināti. Iestādes vadība iespēju robežās plāno darbu tā, lai pedagogam nav dienas ietvaros jāstrādā gan klātienē, gan attālināti,” teic I. Šuplinska.

Vienlaikus ministrijā uzsver, ka attālināto mācību nodrošināšanai mācību process tiek pārstrukturēts, samazinot vienlaicīgi (nedēļas/mēneša laikā) apgūstamo mācību priekšmetu skaitu un attiecīgi tos variējot, organizējot mācības mācību priekšmetu blokos, nosakot galvenās prasmes, kas jāapgūst.

Foto: Unplash.com