Foto: Pixabay.com

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, kas paredz vēlētājiem ārvalstīs nodrošināt iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu.

Saeimas Preses dienestā skaidro, ka likuma grozījumi izstrādāti, lai veicinātu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstītu diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un pašvaldību norisēs iesaistītu pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti, atzīmēts grozījumu anotācijā.

Balsošana pa pastu rosināta, ņemot vērā, ka patlaban ārvalstīs esošie vēlētāji pašvaldību vēlēšanās piedalīties nevar, jo balsošana notiek tikai klātienē Latvijas teritorijā.

Paredzēts, ka vēlētājam, atrodoties ārvalstī, balsošanai pa pastu būs iepriekš jāpiesakās. To varēs izdarīt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā, Latvijas vēstniecībās vai pārstāvniecībās klātienē.

Tāpat plānots, ka pieteikties balsojumam pa pastu varēs, izmantojot oficiālo elektronisko adresi vai nosūtot pieteikumu pa pastu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). Pieteikumā vēlētājam būs jānorāda elektroniskā pasta adrese, uz kuru nosūtīt tīmekļvietnes adresi, kurā būs pieejami balsošanas materiāli.

Grozījumi paredz, ka vēlētājs balsojumam pa pastu varēs pieteikties 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas.

Plānots, ka, saņemot pieteikumu balsošanai pa pastu, CVK pārliecināsies, vai personai ir tiesības vēlēt attiecīgo domi, pieteikumu reģistrēs vēlētāju reģistrā un uz vēlētāja norādīto e-pastu nosūtīs saiti, kur būs pieejami vēlēšanu materiāli.

Vēlētājam balsošanas materiāli būs jāizdrukā, jāizraugās vēlēšanu zīme un tajā jāizdara atzīme. Vēlēšanu zīme būs jāieliek pasta aploksnē, tā jāaizlīmē un jāieliek citā – reģistrācijas – aploksnē, kas vēlētājam būs jānosūta attiecīgajai pilsētas vai novada pašvaldības vēlēšanu komisijai. Tajā aploksnes reģistrēs un uzglabās neatvērtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai.

Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, un lielākā daļa tautiešu no dzimtenes izbraukuši pēdējo 10 gadu laikā.

Jāpiemin, ka par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.