Foto: Unplash.com

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) jau no nākamā gada sākuma piedāvā jaunu bezmaksas pakalpojumu ģimenēm – ģimenes psihoterapiju.

Pakalpojums iekļauj divus psihoterapijas veidus – ģimenes psihoterapijas konsultācijas ģimenēm ar bērniem un grupu psihoterapijas sesijas kā atbalsta pasākums bērniem vecumā no 12 līdz 18 gadiem, kuru vecāki dzīvo šķirti vai atrodas šķiršanās procesā.

Sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciāliste Ilona Buša atzīst, ka cilvēki baidās no tēmas – šķiršanās, tāpēc tiek organizētas bērnu un jauniešu psiholoģiskā atbalsta grupas, lai ikviens zinātu, ka arī citiem ir šādi jautājumi un, lai ikvienam būtu sniegta šī iespēja – saņemt atbildes.

“Bērni un jaunieši ļoti slēpj savas sajūtas. Svarīgi, lai vismaz daļa jauniešu redz, ka mēs saprotam, kā viņi jūtas šajā procesā, kad vecākiem ir smagi attiecību konflikti, kad vecāki atrodas šķiršanās procesā vai jau ir šķirti,” skaidro sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciāliste Ilona Buša.

Psihoterapijas sesija – valstiski apmaksāta iespēja

Psihoterapeite norāda, ka šī grupas psihoterapijas sesija ir iespēja – valstiski apmaksāta iespēja, kur bērni un jaunieši var meklēt atbalstu un ārējus apstiprinājumus, ka viņa ceļš turpinās.

“Jo skaidrs, ka bērniem ir jautājumi. Pieaugušajiem arī ir jautājumi, bet viņi kautrējas šos jautājumus uzdot, taču jautājumi ir veids, kā mēs risinām problēmas. Jautājot un noskaidrojot,” stāsta I. Buša.

Bērni, kuri piedzīvo vecāku šķiršanos, cenšas rast atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem. Vai tagad es esmu ģimenē? Vai man ir ģimene? Kas tad ir ģimene? Kāpēc vecāki strīdas? Vai tas reiz beigsies? Vai man ar brāli būs jādzīvo pie vecmāmiņas? Varbūt bērnunamā? Kāpēc citiem ir normāli vecāki? Vai esmu vainīgs? Kāpēc vecāki nedomā, kā man tas viss ir?

“Nereti šie pusaudži domā, ka cilvēki nesaka taisnību un izliekas. Bieži dzirdams, ka tā taču neuzvedas pieaugušie un, ja tādi ir pieaugušie, es negribu tāds būt. Pusaudzi, kurš piedzīvo vecāku nesaskaņas un šķiršanos, patiešām pārņem smagu domu, pārdomu un sajūtu jūra. Šīs pusaudžu un jauniešu psiholoģiskā atbalsta grupas ir paredzētas, lai šie bērni un jaunieši varētu rast kādu atbildi uz šiem jautājumiem, turklāt kopā ar saviem vienaudžiem,” uzsver I. Buša.

Tādejādi pusaudzis ne tikai rod atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem, veicina ģimenes situācijas izpratni un bērna vietu tajā, bet kopīgā atbalsta grupā attīsta arī saskarsme prasmes, kopā ar saviem vienaudžiem.

“Svarīgākais ir, ja mums ir jautājumi un mēs paliekam vieni paši, tad tie jautājumi mums ir liels smagums. Cilvēkam jebkurā vecumā ir vajadzīgs kaut kas, kas ir ģimene. Šķiršanās laikā rodas jautājums, kur tas viss paliek un vai tagad man ir ģimene? Šajā laikā izšķiras ļoti būtiskas lietas un šiem bērniem un jauniešiem ir svarīgi pieņemt tādus konstruktīvākos lēmumus sevī, nevis pieņemt, ka tagad es darīšu visu pats. Ir jautājumi, bet var saņemt atbildes. Ir speciālisti, kuri palīdzēs atrast atbildes!” mudina I. Buša.

“Justies slikti ir normāli”

Ir svarīgi saprast, ka justies slikti ir normāli. Ja šādā ģimenes savstarpējo attiecību burbulī bērns nejūtas labi, ir jāpieņem, ka arī sliktas emocijas ir emocijas. “Savu slikto sajūtu izrādīšana citiem ir drosmīgs solis un īpaši tāpēc ir vajadzīga droša vide. Šajā gadījumā tā, diemžēl, vairs nav ģimene, bet apmeklējot grupu psihoterapijas sesiju jauniešu vidū, var iegūt šo tik nepieciešamo drošību, lai pieņemtu to, ka es jūtos slikti un atkal rastu spēku par sevi parūpēties un justies labāk!” skaidro psihoterapijas speciāliste Ilona Buša.

Pirmo reizi Latvijas bērni vecumā no 12 līdz 18 gadiem, kuru vecāki dzīvo šķirti vai atrodas šķiršanās procesā, projekta ESF līdzfinansētā projekta 9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” ietvaros, 12 mēnešus, bez maksas varēs saņemt atbalsta pasākumus – grupu psihoterapijas sesijas.

“Grupu psihoterapijas sesijas ļaus bērnam atpazīt savas emocijas, nepalikt ar tām vienam, pieredzēt cieņpilnu iespēju runāt par iekšējiem konfliktiem, konfliktiem ar vecākiem, un konfliktiem vecāku starpā, nodalīt sevi no vecāku konfliktiem. Grupa palīdz noorientēties sevī un pasaulē, mazina vientulības un atstumtības sajūtu, kā arī sniedz plašu pieredzi par drošākām un veselīgākām psihoemocionālās izdzīvošanas stratēģijām,” pauž VBTAI Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Gulbe.

Bērni varēs saņemt līdz desmit grupu psihoterapijas sesijām visos Latvijas reģionos. Informācija par pieteikšanās kārtību tiks publicēta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājas lapā un sociālajos tīklos 2021.gada sākumā.