Foto: Unplash.com

Lai slimnīcas pielāgotos iespējamam straujam COVID-19 pacientu skaita pieaugumam turpmākajās divās nedēļās un vienlaikus spētu sniegt neatliekamo palīdzību citiem pacientiem, valdība otrdien, 22.decembrī, apstiprināja Veselības ministrijas priekšlikumu no 23.decembra līdz 4.janvārim pārtraukt plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar vienu nedēļu iepriekš, palielinājies ir gan ar COVID-19 saslimušo cilvēku skaits (par 20,78%), gan stacionēto COVID-19 pacientu skaits (par 15,8%). Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem. Šobrīd stacionārā ārstējas 998 pacienti: 948 ar vidēji smagu slimības gaitu, 50 ar smagu slimības gaitu. Turklāt epidemioloģiskās prognozes liecina, ka slimnīcās slodze COVID-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt.

Lai slimnīcas varētu nodrošināt papildus resursi COVID-19 pacientu ārstēšanai, tai skaitā pārprofilēt jaunas gultas vietas un novirzīt mediķus COVID-19 pacientu ārstēšanai, pieņemts lēmums no 23.decembra līdz 4.janvārim slimnīcās nesniegt plānveida stacionāros pakalpojumus. Līdz šim ārstniecības iestādēm bija iespēja par pakalpojumu ierobežošanas apmēru lemt pašām, pielāgojoties situācijai, tagad pieņemts stingrāks lēmums.

Būtiski uzsvērt, ka daudzi veselības aprūpes pakalpojumi netiks pārtraukti. Arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.

Arī no 23.decembra līdz 4.janvārim slimnīcām jānodrošina šādi pakalpojumi dienas stacionārā:

– pakalpojumi, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju;

– staru terapija;

– veselības aprūpes pakalpojumi hematoloģijā;

– metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija;

– pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;

– invazīvā kardioloģija;

– invazīvā radioloģija.

Stacionāros obligāti būs jānodrošina:

– akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība;

– onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;

– veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības; traumatoloģija;

– akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Slimnīcām uzdots tās iespēju robežās nodrošināt attālināti.

Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Vienlaikus šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi ir atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.

Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aicinām sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.

Sejas maskas arī dabas takās no septiņu gadu vecuma

Valdība arī lēma, ka sejas maskas ikvienam no 7 gadu vecuma būs jāvalkā dabas takās, muzeju ārtelpās un pie vides un dabas objektiem, ja tur atrodas liels skaits cilvēku.

Pēdējā laikā ir novērojama tendence, ka cilvēki aktīvi izmanto iespējas apmeklēt dažādas apskates vietas, kā rezultātā notiek cilvēku drūzmēšanās un ir apgrūtināti ievērot distanci.

Konkrētā objekta īpašniekam šādas situācijas būs jāparedz un jāizvieto norādes par sejas maskas obligātu lietošanu.