Foto: Pixabay.com

Autors: BNN

Kravu apjoms ostās krītas – tas nav noslēpums –, un politiskās nesaprašanās kaimiņu starpā neveicina izaugsmi. Tikmēr cieš uzņēmēji un jo vairāk – parastie strādnieki, kurus uzņēmēji vairs nevar atļauties algot un kuri paliek bez darba un iztikas. Tā par pašreizējo situāciju tranzīta nozarē stāsta Baltijas asociācija – transports un loģistika valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.

Ja politika savāra ziepes, tai arī situācija jāatrisina

BATL valdes priekšsēdētājs norāda, ka svarīgie ekonomiskie sadarbības partneri tranzītā Latvijai ir kaimiņvalstis Krievija, Baltkrievija, un nevaram tā vienkārši pateikt – mēs nesadarbosimies.

Lai gan politiskās attiecības mēdz būt sarežģītas, Landmanis uzsver, ka “ekonomiskās attiecības kaimiņiem jebkurā gadījumā ir jāuztur.”

Viņš norāda, ka, neskatoties ne uz kādām augstākām politiskajām sfērām, valstīm ir jāsadarbojas savā starpā, citādi tranzīta nozare nevarēs pastāvēt. Landmanis atzīmē, ka uzņēmēji ekonomisko sadarbību vienmēr ir mēģinājuši cieši uzturēt, taču nupat tranzīta nozarē politika ir pārņēmusi ekonomiku un tās ietekme ir daudz lielāka nekā agrāk.”

“Tas neveicina izaugsmi, ja politika pārņem ekonomiku.”

“Attiecības ar Krieviju ir nepieciešamas, un paldies Satiksmes ministrijai, ka tā cenšas labot situāciju, rakstot un skatoties līdzi aktuālajai situācijai.”

“Ja Krievija vairs nemaz nesūta kravas uz Latviju, slēdzas vesels ceļa posms.” Izteiktas problēmas radīsies brīdī, kad, piemēram, tirgū  būs labvēlīgi apstākļi, parādīsies ievērojams daudzums kravu un būs nepieciešams pēc iespējas ātrāk tās palaist tirgū, tas nebūs iespējams, jo nevarēs lielajā “pieprasījuma bumā” novirzīt kravu plūsmas pa mūsu tranzīta ceļiem. Tādēļ ir jārunā par vismaz minimālu iespēju paturēt tranzīta robežas vaļā, lai uzturētu iespēju pārvadāt kravas “pieprasījuma pīķos,”” skaidro Landmanis.

Pilnu rakstu lasi šeit: Viedoklis: Tranzīta jomā kaimiņiem ir jāsadarbojas neatkarīgi no politiskās situācijas