Foto: Pexels

Oktobrī tikai 1,6 procenti no visiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem bija saistīti ar sociālo aprūpi, novembrī tie bija jau 7,4 procenti no visiem, bet mēnesi vēlāk to īpatsvars dubultojās un bija jau 13,4 procenti no visiem. Lai arī decembra vidū premjers izdeva rezolūciju nekavējoties rīkoties, lai ierobežotu Covid-19 izplatību pansionātos, tomēr Latvijas Televīzijas raidījuma de facto izpētītais liecina, ka Labklājības ministrija (LM), kas valstī atbild par sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ar konkrētu rīcību reaģējusi vien trīs nedēļas vēlāk.

«(..) šodien tāda … droši vien – izmēģinājuma sanāksme tam, kā mēs varētu turpmāk un daudz biežāk un operatīvāk šo komunikāciju veikt,» šādi vairākus simtus tiešsaistes sanāksmes dalībniekus – pašvaldību un sociālās aprūpes institūciju pārstāvjus – uzrunā Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Taču šī sanāksme nenotiek ne aizvadītā gada martā, ne septembrī un pat ne decembrī, atzīmē de facto.

Raidījumā stāsta, ka tikai 14.janvārī notiek pirmā LM iniciētā tiešsaistes sanāksme ar sociālās aprūpes iestāžu, kā arī pašvaldību pārstāvjiem. Interese ir milzīga – tiešsaistei ir vairāk nekā 400 pieslēgumu, un jautājumu dalībniekiem ir ļoti daudz.

«Mēs nolēmām mainīt komunikācijas formu, un mēs nolēmām, ka turpmāk mēs ļoti regulāri tiksimies šādā te – tiešsaistes formātā,» sola LM valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa.

Latvijā darbojas valsts, pašvaldību un privātie pansionāti.

LM pēdējā laika retorika vērsta uz to, ka tā nevar atbildēt par pašvaldību vai privātajos aprūpes centros notiekošo, jo nav to īpašniece. Un situācijas vērtējumu bieži vien sniedz, balstoties uz ziņām par sev tieši padotajām – valstij piederošajām, iestādēm, radot greizu priekšstatu par slimības izplatību un cīņu ar to kopumā. Tas aizvadītajā nedēļā izraisīja dusmas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, stāsta raidījumā.

«Tas, ka ierēdņi no LM šķiro valsts un pašvaldību aprūpes centros – tas nav korekti – es uzskatu, ka jūs esat atbildīgi par visu, kas notiek pansionātos un nav svarīgi, kādi viņi ir un kam viņi pieder, vai kādā pakļautībā. Mēs neesam ne ASV, ne briti, kur ir neskaitāmi pansionāti un miljoniem pacientu, kurus nevar pārskaitīt,» Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē saka Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (S).

De facto atgādina, ka jau novembrī bija redzams, ka infekcija skar aizvien vairāk pansionātu. Tika nolemts, ka nepieciešama biežāka testēšana – darbiniekiem reizi nedēļā, klientiem reizi mēnesī. Veselības inspekcija 184 sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas iestādēm novembrī nosūtīja vēstules, aicinot pieteikties uz visu klientu un darbinieku testēšanu.

«Līdz 18.decembrim šāda testēšana bija veikta vien 65 jeb aptuveni trešdaļā centru.»

«Vēlos lūgt jūsu palīdzību un informēt šos sociālās aprūpes centrus un teikt, ka tas [testēšana] ir ļoti nepieciešams,» 18.decembrī saka Veselības inspekcijas vadītāja vietniece Anita Slokenberga, uzstājoties Latvijas Pašvaldību savienības un Veselības ministrijas organizētā tiešsaistes seminārā par Covid-19 izplatības ierobežošanu pansionātos.

Piemēram, Daugavpils pašvaldības sociālās aprūpes iestādē, iepriekš testēšana tika veikta aprīlī un septembrī. Pašvaldība deva rīkojumu veikt masveida testēšanu decembra vidū – pēc anonīmas sūdzības saņemšanas par epidemioloģisko prasību neievērošanu. Masveida testēšana atklāja 161 saslimušo. Pansionāta vadītājs iesniedza atlūgumu, bet dome solīja dienesta izmeklēšanu, kas aizvien nav uzsākta, stāsta raidījuma žurnālisti.

Viņi arī norāda – tā kā atsaucība uz testēšanu nebija liela, Veselības inspekcija sāka apzvanīt aprūpes iestādes. Labklājības ministrija tai brīdī aizvien klusēja.

Veselības inspekcija decembra vidū ziņoja, ka vismaz desmit aprūpes iestādes atteikušās no masveida testu veikšanas, starp tām – arī Krāslavas pašvaldības pansionāts Priedes. Krāslavas domē skaidro – klientus testējuši individuāli pēc nepieciešamības. Tikai pēc astoņu klientu saslimšanas vienlaikus notika arī visu pārējo testēšana. Tas bijis ap Ziemassvētkiem. No 42 iemītniekiem ar Covid-19 saslima 35. Tagad te cer uz ātrajiem testiem, ko varētu veikt regulāri, stāsta de facto.

Raidījumā arī atgādina, ka premjers Krišjānis Kariņš (JV) 16.decembrī toreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP), labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājam Artim Pabrikam (AP) nosūtīja rezolūciju nekavējoties rīkoties, lai ierobežotu infekcijas slimības izplatību sociālās aprūpes iestādēs.

Labklājības ministrija redzamus soļus veica trīs nedēļas vēlāk: tā 6. un 8.janvārī sociālās aprūpes centriem nosūtīja vēstules ar ieteikumiem un atgādinājumiem par epidemioloģisko drošību.

«Tādas vēstules tiek diezgan regulāri sūtītas, tā nav pirmā vēstule, ik pa laikam sūtam, atgādinām. Jo dažkārt – arī pēdējā informācija, kas izskanēja, kas principā ir dezinformācija, ka 50% piemaksas kaut kad pēc trīs mēnešiem saņems. Ir svarīgi arī, lai šīs vēstules ne tikai saņem, bet arī izlasa, kas tur ir rakstīts,» par sadarbību ar pansionātiem stāsta Petraviča.

Decembrī pēc LM priekšlikuma politiķi noteica, ka arī pansionātos strādājošajiem būs 50% piemaksa par darbu ar Covid-19 pacientiem. Pusi no piemaksas segs valsts, pusi – pašvaldības, un to izmaksās par darbu, sākot no 1. decembra.

Tas, ko labklājības ministre šonedēļ piedāvāja kā īpašu jaunumu – sociālās aprūpes centros ik dienas veikt ātros antigēnu testus darbiniekiem, arī patiesībā nav nekāds jaunums. Austrumu slimnīcas laboratorija jau 14.decembrī sociālās aprūpes iestādēm izsūtīja piedāvājumu apmācīt darbiniekus strādāt ar šiem testiem, norāda de facto.

Jau minētajā sanāksmē ar pašvaldību pansionātu un Veselības ministrijas pārstāvjiem 18.decembrī Latvijas Covid-19 laboratoriju tīkla koordinators un RAKUS Laboratorijas dienesta vadītāja vietnieks Sergejs Ņikišins visus klātesošos informēja par izsūtītajām vēstulēm un atgādināja par iespēju arī apgūt nepieciešamās prasmes testu veikšanai: «Testu veic apmācīts medicīnas vai laboratorijas darbinieks, vai darbinieks, kurš izgājis apmācību. Un obligāti jālieto visi individuālās aizsardzības līdzekļi.»

Uz apmācību piedāvājumu pēc vairākām nedēļām – 6.janvārī – atsaucās tikai pansionāts Ezerkrasti. Pagaidām arī vienīgie.

Testi jāveic ar deguna uztriepi, rezultāts – pārdesmit minūšu laikā. Taču pagaidām nav skaidrs, vai aprūpes centriem pietiks cilvēkresursu, lai ik dienas veiktu šādus testus. «Ja ir norādīts, ka sociālās aprūpes centriem ir jāorganizē mediķu apmācība, lai varētu veikt šo testēšanu, tad es labprāt redzētu, kā ministriju līmenī tiek organizēta konkrēta sistēma, kā to izdarīt,» saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ilze Rudzīte.

Aprūpes centriem šonedēļ bija jāpasaka, cik viņiem ir darbinieku un cik tiem vajadzētu testu mēnesim vai diviem. Sarunu procedūru ātro testu iegādei organizēs Aizsardzības ministrija, informē de facto.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube