Foto: Unplash.com

Jaunā realitāte, ko atnesa aizgājušais gads, ir ietekmējusi teju katru mūsu dzīves šķautni. Savstarpējās attiecības nav izņēmums, un arī šajā jomā nākas sastapties ar izaicinājumiem. Lai saglabātu harmoniju un romantiku attiecībās un izbaudītu laiku kopā, abām pusēm pie tā jāpiestrādā, veltot laiku un pacietību, un kļūstot radošiem. Psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere dalās pārdomās, kā saglabāt harmoniju un romantiku attiecībās arī pandēmijas laikā.

Pieņem situāciju

Šis ir laiks, ko lielākoties pavadām mājās, nemainīgā vidē ar visai izplūdušām robežām starp ikdienas pienākumiem un atpūtu un ierobežotām iespējām socializēties. Prasības pēc sociālās distancēšanās, slēgti restorāni, bāri, kinoteātri un citas izklaides vietas ievērojami ierobežo kopīgas izklaides iespējas un nereti šķiet, ka visas idejas alternatīvām jau ir izsmeltas. Ja kopā pavadītais laiks ir mazāk kvalitatīvs, tas var padarīt attiecības laterģiskas, mazināt romantiku un pat beigties ar konfliktsituācijām.

“Diemžēl, šī brīža apstākļi parāda, ka vairums cilvēku nav gatavi tuvībai un neprot risināt kopdzīvē radušos konfliktus. Līdz ar to, neizrunājot lietas, kas katru individuāli dara neapmierinātu, rodas spriedze attiecībās un var šķist, ka vieglāk ir izšķirties un aizmukt no situācijas. To iezīmēja statistikas rādītāji jau pavasarī. Taču krīzi pārdzīvot ir jāprot. Ārējais spiediens un ierobežojumi noteikti ir ietekmējuši arī to kā jūtamies, tādēļ šobrīd jo īpaši svarīgi ir mācīties apzināties sevi un savas izjūtas, kā arī noformulēt savas negatīvās sajūtas un nebaidīties tās atklāt otram,” stāsta psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Laiks sev

Pāri, kuri dzīvo kopīgā mājoklī, divatā, vai lielākās mājsaimniecībās, iespējams, ir saskārušies ar fiziskas vietas trūkumu, lai kaut brīdi pabūtu vienatnē. Īpaši tas jūtams lielākās ģimenēs, ja arī pārējie ģimenes locekļi lielāko daļu sava laika pavada mājās – strādājot, mācoties vai audzinot bērnus.

“Ja mājās kļūst par šauru, ir svarīgi ne tikai vērot līdzcilvēkus un apzināti palīdzēt viens otram atrast laiku un vietu sev, bet arī pavērot sevi un izprast savas vēlmes un vajadzības,” tā S. Vektere.

Speciāliste skaidro: “Ne vienmēr atbilde slēpjas lavandas smaržās un svecīšu aizdedzināšanā. Krīzes laiks ir laiks, kad jābūt godīgam pret sevi un jāvēro, kas palīdz noņemt spriedzi un, kas šobrīd patīk vislabāk. Noteikti ir jāatmet vēlme izrādīties un attieksme “ko par mani padomās?”. Izrādās, bieži vien lietas, kas mums patiesi palīdz, sākotnēji var šķist neierastas vai pat dīvainas, ko brīžiem neērti pat pašam atzīt. Tās var būt, piemēram, pilnīgi muļķīgu un neintelektuālu raidījumu skatīšanās vai citas aktivitātes, par kurām būtu kauns stāstīt citiem. Šādos brīžos ir svarīgi atmest sevis kritizēšanu un tā vietā pavērot pašam sevi un to, kā uzlabojas paša emocionālais līmenis, jo krīzes apstākļos ir dažādas izdzīvošanas metodes. Pats galvenais – būt godīgam pret sevi.”

Jaunu lietu izmēģināšana

“Attiecībās svarīgi atrast nodarbes, kas šobrīd palīdzēs justies atbrīvoti un mierīgi, paturot prātā, ka tās var pilnībā atšķirties no nodarbēm, kas bija ierastas pirms pandēmijas. No tā nav jābaidās. Lai pamēģinātu ko jaunu, nepieciešama atvērtība, atbalsts partnerim jaunajā idejā un prieks piebiedroties. Papildus tam, arī pašam jāprot izrādīt iniciatīvu ierosināt jaunas, neierastas aktivitātes, lai atrastu to, kas noderētu pašam un patiktu arī partnerim,” stāsta speciāliste.

Iespējams, kā jautru aktivitāti izvēlēsieties kopīgu maltītes pagatavošanu vai arī pavadīt laiku kopīgās sportiskās aktivitātēs, nododoties abu izvēlētai mājas treniņu programmai.

Attiecības kā prioritāte

Papildus kopīgām aktivitātēm, ieteicams arī kopīgi reflektēt, kas patika un izdevās vislabāk. Solvita Vektere skaidro: “Krīzes laikā mēs ikdienā nevaram slikto pašsajūtu kompensēt ar kādu koncertu, vakariņām restorānā vai izejot sabiedrībā, lai piesegtu kā patiesībā jūtamies.”

Šis ir laiks, kad mēs esam spiesti kļūt intīmāki un, ja pārim iepriekš nav bijis ieradums veltīt laiku, lai reflektētu, ir ārkārtīgi svarīgi to sākt praktizēt.

Vienlaikus speciāliste vedina apdomāt par katra paša indivīda vērtībām un idejām, skaidrojot definīciju “normāli”, “Mūsu visu definīcija par to, kas ir normāls, ir apgriezta ar kājām gaisā, tādēļ ir svarīgi, samazināt prasības ne tikai pašam pret sevi, bet arī pret savu partneri un attiecībām kopumā.”

Lai arī šī brīža situācija liedz socializēties lielā mērā, speciāliste saka, ka cilvēks kā fenomens ir sociāla būtne. “Mēs esam vajadzīgi cits citam. Ir vieglāk dzīvot ar atbalstu un apziņu, ka kāds ir blakus. Tāpat nedrīkst aizmirst par to, ka arī partneris piedzīvo negatīvas emocijas, tāpēc jāprot uzklausīt un ļaut arī otram izkratīt sirdi. Ieklausīšanās sevī un otrā, atvērtība jaunām aktivitātēm, radošums un kopīgas tradīcijas palīdzēs uzlabot saskarsmi vienam ar otru un sagaidīt pavasari harmoniskās attiecībās.”