Foto: Unplash.com

Nevienam nav noslēpums, ka viena no nozarēm, ko pandēmija ietekmējusi visvairāk, ir tieši tūrisms. Un liela daļa sabiedrības dzirdējuši arī mudinājumu vienkārši pārkvalificēties. Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš skaidro, ka pārkvalificēšanas laiks ir pagājis, turklāt, mudinot nozares darbiniekus aktīvi mainīt profesiju, pastāv risks, ka, nākotnē izjutīsim kvalificēta un profesionāla darbaspēka trūkumu.

 

Ē. Lingebērziņš norāda, ka pagājušā gada decembrī atbalsta pieteikumus Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniedza 317 uzņēmumi tūrisma uzņēmumi, pretendējot uz atbalstu 4,54 miljonu eiro apmērā. Pieprasītās atbalsta summas svārstās no 173,33 eiro līdz 217 420 eiro. Kā jau daudzi eksperti norādījuši, krīzē ir būtiski saglabāt nozares mugurkaulu – ne tikai infrastruktūru, bet arī profesionālus un kvalificētus darbiniekus. Papildus tam jāsaprot, kā nākotnē nozarei piesaistīt jaunos profesionāļus.

Izdzīvošanā vairāk ir ieguldījuši paši uzņēmēji, nevis valsts

Tie nozares pārstāvji, kuri palikuši bez darba, protams, nevar gaidīt vairākus mēnešus vai ilgāk, kamēr tiks piešķirts valsts atbalsts. Daļa no šiem darbiniekiem jau ir mainījuši nozari, kurā veidot karjeru, bet daļa to darīs tuvākajā nākotnē. Arī aicinājumi pārkvalificēties jau ir pagājis etaps.

Tikai retajam tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumam Latvijā bija pietiekami daudz resursu un uzkrājumu, lai tik ilgi spētu noturētu biznesu “virs ūdens”. Turklāt, izdzīvošanā vairāk ir ieguldījuši paši uzņēmēji, nevis valsts, pauž eksperts.

Kā zināms, lielai daļai uzņēmēju nācies atlaist darbiniekus, eksperts ir domīgs: “Rodas pamatots jautājums, kas darbosies tūrisma nozarē pēc tās atgūšanās?”

“Tuvāko gadu laikā būs nepieciešami speciālisti, turklāt, ar atbilstošām zināšanām un prasmēm, kas pielāgotas jaunajam normālajam tūrismā. Bāzes zināšanas, protams, paliks nemainīgas, bet klāt nākuši un nāks daudzi mainīgie elementi, piemēram, drošības aspekti, tehnoloģiju izmantošana, tūristu uzvedība, arī klientu segmentu izmaiņas u.tml.”

Tūrisms aizvien vairāk digitalizēsies

Eksperts izsaka prognozes par to, ka nākotnē būtiski mainīsies sanitārie un veselības standarti, drošības jautājumi un attieksme pret savstarpējo komunikāciju. “Tūrisms aizvien vairāk digitalizēsies, tāpēc aizvien lielāka nozīme būs zināšanām par e-komerciju, digitālo mārketingu, sociālo mediju izmantošanu u.tml. Pielāgošanās notiks dažādos līmeņos, piemēram, ieviešot bezkontakta viesu uzņemšana un reģistrēšana viesnīcā vai veidojot divas ēdienkartes – klasiskā un piegādei. Ilgākā laika periodā noteikti būs nepieciešama virtuālās un papildinātās realitātes iekļaušana ne tikai mārketinga materiālos, bet arī esot galamērķī,” viedokli izsaka Ē. Lingebērziņš.

Viesmīlība bez kontakta

Tāpat aizvien vairāk pakalpojumus būs jāpielāgo izmantošanai mobilajā lietotnē, atslēgas vai ieejas kartes aizstājot ar QR kodiem un līdzīgiem risinājumiem.

Tas nozīmē, ka tūrisma un viesmīlības nozarē nepieciešama arī domāšanas maiņa, rodot iespēju viesmīlīgi uzņemt ceļotājus, netiekoties ar viņiem klātienē.

Apgūstot šīs zināšanas un prasmes jau šodien, mainot pieeju un domāšanu, kā arī pieņemot, ka pasaule ir mainījusies uz neatgriešanos, tuvāko gadu laikā nozare būs konkurētspējīga un gatava ne tikai ceļotāju uzņemšanai, bet veiksmīgai darbībai, lai Latvija kļūtu par pieprasītu galamērķi, tā Ē. Lingebērziņš.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube