Foto: Pixabay

Latvija jau tuvākajā laikā saņems ievērojamu vakcīnu pret Covid-19 papildinājumu – kopumā 167 213 Moderna vakcīnu devas, no tām ap 100 000 jau gada pirmajā pusē, izziņo Veselības ministrija.

Ar savām vakcīnu devām piekritušas dalīties Eiropas Savienības dalībvalstis. Pārdali organizē Zviedrija.

“Šīs papildu vakcīnu devas aizsargās vairāk nekā 83 600 mūsu cilvēku, ap 50 000 jau pirmajā pusgadā. Varēsim ātrāk izvērst plašāku pašu neaizsargātāko iedzīvotāju vakcināciju. Paldies Eiropas Savienības partneriem!” saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Ņemot vērā šā brīža vakcīnu trūkumu un lēnas vakcinācijas radītos riskus sabiedrības veselībai, veselības ministrs Daniels Pavļuts pagājušajā nedēļā vērsies pie Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektores Sandras Gallinas. Telefoniski sazinoties ar galveno par ES vakcīnu iepirkumu atbildīgo amatpersonu, ministrs lūdzis viņu palīdzēt rast risinājumus papildu Covid-19 vakcīnu pārdalei par labu Latvijai šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī.

Ministrijā atklāj, ka pirmās Eiropas Savienībā pārdalīto Moderna vakcīnu piegādes plānotas martā, vairums – otrajā ceturksnī. Pirms tam lēmums vēl jāapstiprina Ministru kabinetā. Latvija pārdalītās vakcīnu devas iegādāsies par ražotāja cenu.

Atbilstoši iepriekš lemtajam Latvija sākotnēji bija pieteikusies uz 336 566 Moderna vakcīnu devām, kas tagad palielināsies par 50%.

Kopumā Latvijai līdz šim piegādātas 33 825 Covid-19 vakcīnu devas, tostarp 30 225 vakcīnu devas no ražotāja Pfizer-BioNTech un 3600 vakcīnu devas no ražotāja Moderna.

Taču svarīgi atzīmēt, ka saistībā ar vairākiem BioNTech-Pfizer vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kur Latvija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) rosinājis disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.

Veselības ministram tika jautāts, vai rezultātā abas amatpersonas zaudēs amatu, viņš teica, ka ierēdņu atbildība vēl tiks vērtēta, norādot, ka iznākumi citu starpā var iekļaut pazemināšanu amatā vai arī atbrīvošanu no amata.

Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka “viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi,” sacīja ministrs.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube