Foto: Unplash.com

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija norāda, ka Ministru kabinetā apstiprinātais un Veselības ministrijas virzītais “luksafora” princips nozīmē lēnu nāvi nozarei, jo visdrīzāk 100 saslimušo rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju tiks sasniegts vien rudenī, it īpaši ņemot vērā šī brīža vakcinēšanās tempus.

Asociācija aicinās valdību pārskatīt šo piesardzības pasākumu mazināšanas shēmu un vadīties pēc Igaunijas un citu valstu pieredzes, lemjot par sporta nozares likteni.

Jau iepriekš ziņojām Veselības ministrijas pausto viedokli, ka pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Vairāk par “luksofora principu” lasi šeit: Mazināt drošības pasākumus ar šādiem rādītajiem nav iespējams, tā Veselības ministrija

“Mēs redzam, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 mazinās no nedēļas uz nedēļu, salīdzinot ar pērnā gada novembri un decembri. Decembrī aizliedzot nozarei strādāt, valdība teica, lai izturam stingrākos aizliegumus kādu mēnesi un sagaidām saslimstības rādītāju stabilizēšanos – tad ļaus sporta klubiem strādāt ierobežotos apstākļos, kā tas bija līdz tam. Pagājis pus otrs mēnesis, rādītāji krītas, bet mēs redzam, ka valdība rīkojas pilnīgi pretēji, sakot, ka sports varēs notikt tikai tad, kad Latvijā vairs nebūs gandrīz neviena saslimušā! Jāmin, ka daudzviet Eiropā ar līdzīgiem rādītājiem sporta klubi var strādāt – tā nav tikai mūsu iegriba, bet sports ir svarīgs priekšnosacījums sabiedrības veselīgumam un psiholoģiskajai noturībai, vienlaikus tā ir darba vieta treneriem,” pauž asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Asociācija norāda, ka sporta nozare ir bijusi ļoti apzinīga epidemioloģisko pasākumu ievērošanā un pacietīga valdības lēmumu izpildītāja, bet sporta klubi ilgāk vairs nevar izturēt pilnīgu darbības pārtraukšanu.

Citas valstis nozares darbības pārtraukšanu izvēlas tikai kā īslaicīgu risinājumu ātra mērķa sasniegšanai. Ja rezultāts netiek sasniegts, tad ir jāmeklē ilgtspējīgāki risinājumi, lai nozare varētu eksistēt un vienlaikus ievērot augstus epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Kā veiksmīgu piemēru asociācija min Igauniju – kurai ir līdzīgi saslimstības kumulatīvie rādītāji, bet tā ir skaidri pateikusi, ka ierobežojumu politikai ir jāiet soli solī ar ekonomikas dzīvotspēju, tostarp jāļauj darboties sporta klubiem.

“Mēs šobrīd konsultējamies ar citu valstu sporta asociācijām, lai ņemtu par pamatu to pieredzi un izstrādātu racionālus risinājumus – piemēram, kā nodrošināt augstus epidemioloģiskās drošības pasākumus atbilstoši atšķirīgiem saslimstības rādītājiem. Uzskatām, ka katrai nozarei ir jāizstrādā savs “luksofora princips”. Mums ir jāiemācas ilgstoši sadzīvot ar jauno situāciju, un šī sadzīvošana nedrīkst būt pastāvīga darbības slēgšana,” norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis G. Kuzņecovs.

Asociācija arī uzsver, ka vairāki starptautiski pētījumi norāda, ka sporta klubos ir ļoti neliels ar Covid-19 inficēto personu īpatsvars – no analizētajiem 115 miljoniem apmeklējumiem reģistrēto gadījumu skaits ir 1,12 uz 100 000 apmeklējumiem.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, kurā ir apvienojušies lielākie sporta klubi Latvijā, atzīst, ka nozares apgrozījums 2020.gadā ir samazinājies par 40%. Salīdzinājumam 2019.gadā tie bija 25 miljoni eiro, bet nomaksātie nodokļi budžetā – vairāk nekā 5,3 miljonus eiro. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 1 500 darbinieku – sporta, fitnesa treneri un administratīvais personāls, savukārt sportotāju skaits veido vairāk nekā 125 tūkstošus jeb ceturto daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.