Foto: Unplash.com

Autors: BNN

Izskanējusi informācija, ka 2020.gadā mirstība strauji kāpusi. Taču vai tā bijusi straujākā pēdējos gados? Un kuras slimības ir galvenie mirstības veicinātāji? Ziņu portāls BNN ielūkojās pēdējo četru gadu datos par slimībām un citiem iemesliem, kas bijuši par nāves cēloņiem Latvijā.

2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, mirstības kāpums, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir par 3,4%. Turklāt decembrī un novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, mirstības kāpums arī bijis gana straujš. Taču, salīdzinot 2020.gadu (28 656 mirušie) ar 2018.gadu (28 820 mirušie), mirstība nav īpaši mainījusies

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka kopumā pagājušajā gadā ir vērojams neliels mirstības pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu vidējiem mirstības rādītājiem. Šis pieaugums ir saistīts ar Covid-19, vēsta SPKC.

Kuri nāves cēloņi pagājušajā gadā ir kāpuši, kuri – kritušies?

Aplūkosim pēdējo četru gadu SPKC reģistru par nāves cēloņiem. Vienlaikus jānorāda, ka dati par pērno gadu vēl nav absolūti precīzi, tie vēl tiks precizēti.

No ļaundabīgiem audzējiem

2017.gadā nomira 5988 cilvēki
2018.gadā – 5932 cilvēki
2019.gadā – 5924 cilvēki
2020.gadā – 5950 cilvēki

Proti, pret diviem iepriekšējiem gadiem redzams diezgan liels kāpums.

Asinsrites slimības (insults, infarkts u.c.) kā nāves cēlonis pagājušajā gadā reģistrēts ievērojami vairāk cilvēkiem nekā 2019.gadā. Taču pret iepriekšējiem gadiem ir manāms kritums.

2017.gadā – 15 831
2018.gadā – 15 758
2019.gadā – 15 003
2020.gadā – 15 238

Vardarbība kā nāves cēlonis

2017.gadā – 74
2018.gadā – 76
2019.gadā – 62
2020.gadā – 61

Mentālās veselības speciālisti ceļ trauksmi par depresijas uzbrukumu cilvēkiem šai izolētajā laikā. Piemēram, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra 2020.gada nogalē īstenotais pētījums liecina, ka 63% jauniešu ievērojami pasliktinājusies mentālā veselība. Kāda cita aptauja, ko veikusi BENU Aptieka, liecina, ka teju puse iedzīvotāju izjūt izteiktu nogurumu, stresu no pandēmijas.

Tādēļ vērts aplūkot, kādi skaitļi slēpjas zem nāves cēloņa «tīšs paškaitējums».

2017.gadā sev dzīvību atņēmuši 353 cilvēki
2018.gadā – 299
2019.gadā – 288
2020.gadā – 296

Jāpiebilst, ka Latvija jau vairāku gadus Eiropas Savienībā ir topa augšgalā ar izdarīto pašnāvību skaitu.

Arī pie nāves cēloņa psihiski un uzvedības traucējumi redzams kāpums.

2017.gadā tas kā nāves cēlonis norādīts 526 personām
2018.gadā – 620 cilvēkiem
2019.gadā – 578 cilvēkiem
2020.gadā – 672 cilvēkiem

Šeit redzams, ka kopējā tendence liecina par pieaugumu šāda veida nāvei.

Turpini lasīt par gripas un pneimonijas ietekmi uz mirstību, kā arī ziņu portāls aplūkojis arī to, kā Covid-19 esamība ietekmējusi mirstību. Spied šeit un iepazīsties ar reāliem cipariem – BNN PĒTA | Par mirstības pieaugumu 2020.gadā