Foto: Gunta Kūla/ attēlam ir ilustratīva nozīme

Rīgas Domes Satiksmes departaments apstiprinājis Rīgas Centra attīstības biedrības iniciatīvu par 30 km/h ātruma ierobežojuma Klusajā centrā teritorijā starp Hanzas, K. Valdemāra un Kronvalda bulvāri (tos neskarot). Jau šogad tiks uzstādītas ceļazīmes Nr. 525 satiksmes mierināšanai.

Rīgas domē skaidro – paredzams, ka tā rezultātā uzlabosies gājēju drošība un mazināsies troksnis, turklāt tiks radīta patīkamāka vide pastaigām un eventuāli arī mazajam biznesam. Ātruma samazinājums būtisks arī tādēļ, ka šajā teritorijā ir diezgan daudz ar luksoforiem neregulētu krustojumu, tai skaitā Antonijas ielas krustojumos ar Elizabetes ielu un Kalpaka bulvāri ar intensīvu satiksmi – vietās, kur autovadītājiem patīk ieskrieties, apdraudot gājēju drošību.

Vienlaikus teikts, ka ātruma ierobežojumi vēsturiskajos pilsētu centros ir izplatīti visā Eiropā ar mērķi palielināt gājēju drošību, mazināt troksni, pasargāt vēsturiskās ēkas no vibrācijām un veicināt mikromobilitāti.

Šo pieredzi veiksmīgi īstenojušas arī citas Latvijas pašvaldības, piemēram, Siguldas centrā ieviestie 30 km/h ātruma ierobežojumi salīdzinājumā ar 2019.gadu samazinājuši satiksmes negadījumu skaitu par 9%, liecina Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes statistikas informācija.

“Rīga jau izsenis var lepoties ar vēsturisko apbūvi un granīta bruģi. Bruģim gan ir viens trūkums – pa to ātri braucoši auto rada pamatīgu troksni, kas ir galvassāpes daudziem iedzīvotājiem. Ātruma ierobežojums 30 km/h ir ļoti nepieciešams un īpaši vēsturiskajā centrā, kuru apmeklē arī ļoti daudz tūristu. Mūsu ģimenes kafejnīca “Buberts” atrodas Dzirnavu un Strēlnieku ielas stūrī, un troksnis ir viens no šķēršļiem, kas traucē mūsu klientiem. Jau šobrīd Dzirnavu un Strēlnieku ielā ir ātrumu ierobežojošie vaļņi, jo tur ir bērnudārzs un skola, bet tas neaptur autovadītājus ieskrieties, jo Dzirnavu iela ir taisna un plata. Ir jādomā, kā panākt, ka autovadītāji ātrumu ievēro un infrastruktūra arī fiziski neļauj šo ātrumu pārkāpt,” pieredzē dalās Kārlis Lūsis, kafejnīcas “Buberts” īpašnieks.

“Plānotajā teritorijā ietilpst Alberta iela, Strēlnieku, Vīlandes un citas – blīvi noklātas arhitektūras šedevriem. Lielā mērā tieši šim rajonam pateicoties, Rīga tikusi pie jūgendstila pērles statusa. Kad visa pasaule jau novērtējusi, tad beidzot arī mēs paši – ātruma ierobežojums ne tikai fiziski vien ļaus novērtēt īpašo vidi, bet arī kalpos par skaidru signālu pilsētas attīstībai. Uz citu Eiropas galvaspilsētu fona šis, protams, ir nieciņš, taču Rīgai – liels un drosmīgs solis, kaut nedaudz pietuvojoties mūsu galvaspilsētas attīstības plāna vadlīnijām,” norāda Rīgas Centra attīstības biedrības valdes loceklis Toms Krilovs.

Arī restorāna “Burga” vadītājs Mārcis Riba pozitīvi novērtē plānotās izmaiņas: “Esam gandarīti, ka pilsētas cents kļūs draudzīgāks, drošāks un klusāks iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, kas var nesteidzīgi baudīt Rīgas klusā centra viesmīlību.”

Ātruma samazināšanai ir būtiska loma pilsētvides attīstībā, norāda Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs. “Nesen redzēju dokumentālus kadrus, kur redzams Rīgas centrs pagājušā gadsimta 60-tajos gados. Tad Rīgas centrs bija pilns ar smagajām automašīnām jeb fūrēm, lielizmēra tehniku un ceļa ruļļiem, ko mums tagad ir grūti iedomāties, jo vismaz smago mašīnu tranzīta plūsma no Rīgas centra ir novirzīta. Bet mums ir jāiet soli tālāk un Rīgas centrs reāli jāpakārto cilvēku, nevis vieglo automašīnu vajadzībām.”

Turpinot viņš saka: “Tāpēc ir vajadzīgas velojoslas un vairāk koku, samazināts braukšanas ātrums un tirdzniecības ielas. Mazāk autostāvvietu, vairāk zaļo zonu. Centra “cilvēciskošana” komplektā ar nekustamā īpašuma nodokļa, jaunā īres likuma, būvvaldes darba uzlabošanas un citiem stimuliem nodrošinās, ka nekustamā īpašuma attīstītāji atjaunos vecās ēkas un būvēs jaunas. Kad ekonomiski aktīvi cilvēki Mārupes vai Garkalnes vietā izvēlēsies dzīvot Rīgas centrā, tas uzplauks.”