Foto: Unplash.com

Latvijas tirgotāji atbalsta un pievienojas Vācijas tirgotāju aicinājumam par nepārtikas preču mazumtirdzniecības atsākšanu no 8.marta. Tās atsākšanai Vācijas mazumtirgotāju savienība definējusi septiņus pamatprincipus, kas ir līdzīgi mūsu deklarētiem, iepazīstina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

 Latvijas Tirgotāju asociācija iepazīstina ar Vācijas mazumtirgotāju savienības akcijas iniciatoru – Eiropas lielākā apavu mazumtirgotāja “Deichmann” direktora un padomes priekšsēdētāja Heinriha Deihmana un Eiropas lielākā tirdzniecības centru operatora ECE vadītāja Aleksandra Otto pausto viedokli.

“Tirdzniecība ir jāatsāk no jauna 8.martā,” pieprasa Deihmans. “Politiķi ir nolēmuši, ka tirdzniecībai, ēdināšanai un viesnīcu industrijai “ir jānes īpašs upuris ekonomikas un sabiedrības labā”. Bet uzņēmumiem, vismaz mazumtirdzniecībā, nav attiecīgas kompensācijas, pastāv “klaja atšķirība starp pārdošanas kritumu un valdības atbalstu”. Tirdzniecība ir “dramatiski sliktā stāvoklī”. Desmitiem tūkstošu tirgotāji un simtiem tūkstošu darba vietu ir pakļauti riskam, kas nevar atstāt vienaldzīgu nevienu politiķi.”

Pētījumi parāda, ka veikali ir drošas vietas, ja tiek ievēroti higiēnas norādījumi. “Uzņēmumi vēlas un ir gatavi to nodrošināt. Tas būtu jāsadzird arī politiķiem. Vadošie uzņēmēji aicina pārtraukt bloķēšanu un piedāvā *septiņu punktu koncepciju drošai atvēršanai. Vienīgā lielā atbilde uz pandēmiju līdz šim ir bijusi bloķēšana,” saka Heinrihs Deihmans. “Tirdzniecība ir jāatsāk no jauna 8.marta.”

*Ar koncepciju lasītāji tiks iepazīstināta raksta turpinājumā.

Vienlaikus Eiropas lielākā tirdzniecības centru operatora ECE vadītājs Aleksandrs Otto brīdina par “kopējiem zaudējumiem” nozarei.

Katra papildu diena maksā miljonus, sezonas preces ir jānoraksta. Ir inteliģentāki risinājumi pandēmijas ierobežošanai nekā vienota veikalu aizvēršana.

Arī Latvijas tirgotāji atbalsta šādu Eiropas iniciatīvu, aicinot ar 9.martu arī mūsu valstī atvērt nepārtikas tirdzniecību.

Veikalu tīkla “Alba” pārstāvis Igors Lucijanovs norāda: “Šajā jautājumā pilnīgi noteikti solidarizējas, jo nozare gaida situācijas atrisinājumu. Esošie aizliegumi nekādā veidā neatrisina problēmu, jādara viss iespējamais, lai veikali atvērtos. Jā, ar nepieciešamo kontroli, stingriem noteikumiem, bet tirgotājiem ir jāļauj strādāt. Viss ir aizgājis par tālu, un nav redzams, kad un kā tas atrisināsies. Gan tirgotāji, gan pircēji ir iedzīti nesaprašanā.”

R.D.A. pārstāve Eva Vidovska norāda, ka apģērbu veikali ir slēgti kopš 19.decembra, un jūtams, ka pieaug arī klientu neapmierinātība: “Mēs esam par drošu tirdzniecību un vienlīdzīgām tirdzniecības vadlīnijām. Mēs nerunājam par modes industriju, bet par to, ka klientiem tiek liegta iespēja iegādāties sezonai nepieciešamas preces. Kā uzņēmējiem, arvien saspringtākas veidojas attiecības ar sadarbības partneriem, jo tirdzniecība ir apstādināta.”

Trauku veikala vadītāja, SIA Arkolat pārstāve, Daina Pečate neslēpj, ka tirgotāji jūtas noguruši no garā ierobežojumu perioda: “Valstī izsludinātie aizliegumi ierobežo cilvēku iespējas, labsajūtu, turklāt vairs nerunājam par īslaicīgām neērtībām. Trauku tirdzniecība, ar ko nodarbojamies mēs, nav tā pieprasītākā, lai cilvēki veikalos drūzmētos un skrietu pēc skaistākās servīzes. Latvijas ekonomiskajā situācijā mums kā tirgotājam svarīgs ir katrs pircējs. Turklāt pieļauju, ka ir ģimenes, kurām jaunu trauku iegāde, iespējams, uzlabotu labsajūtu un psiholoģisko veselību.”

Jāuzsver, ka nepārtikas tirdzniecībā strādā aptuveni 50% strādājošo, taču pircēju kontaktu skaits ir piecas reizes mazāks nekā pārtikas tirdzniecībā. Tātad arī veikalu atvēršana rada minimizētu pircēju apmeklējumu skaita pieaugumu.

Vienlaikus, saprotot veselības sistēmas kapacitātes problēmas, Latvijas tirgotāji piedāvā saistīt ierobežojumus ar 2 rādītājiem: gan incidences rādītājs, gan intensīvās terapijas īpatsvars ārstēšanā. Tirgotāju asociācija atkārtoti aicina epidemiologus iesaistīties diskusijā ar nozares ekspertiem, kā to solīja veselības ministrs Daniels Pavļuts, stājoties amatā.

“Atvērta tirdzniecība, kuras pamatā ir labi funkcionējošas globālās loģistikas vērtību ķēdes, pārrobežu investīcijas un starptautiskā mobilitāte būs galvenie ekonomiskās un sociālās atveseļošanās virzītāji”, norāda ESAO (OECD). “Covid-19 pandēmija vēlreiz ir uzsvērusi, ka prognozējama normatīvā, tirdzniecības un investīciju politikas vide ir nepieciešama, lai mazinātu nenoteiktību.”

Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību izlīdzināt godīgo konkurenci nepārtikas tirdzniecībā un atļaut strādāt mazajiem tirgotājiem legāli un atklāti strādāt, ievērojot drošas tirdzniecības noteikumus. “Uzskatām, ka pakāpeniski jāatver arī pārējās nozares, tai skaitā jau tuvākā laikā atļaut ēdināšanas pakalpojumus atvērtās terasēs.”


Vācijas mazumtirgotāju savienības Tirdzniecības septiņu punktu plāns nepārtikas veikaliem

Ierobežot klientu skaitu, nosakot uz 20 kvadrātmetrus vienam pircējam.

Nodrošināt dezinfekcijas līdzekļus pircējiem, regulāri tīrīt virsmas un vēdināt telpas. Tāpat kā pārtikas preču veikalā, pie kases pēc iespējas uzstādīt aizsargu.

Izveidot viegli atpazīstamas klientu vadības sistēmas ieejas un norēķinu zonās, lai palīdzētu apmeklētājiem izvairīties no sastapšanās un sastrēgumiem. Uzraudzīt distances ievērošanu.

Pats par sevi saprotams, ka ir absolūti pienākums valkāt maskas gan darbiniekiem, gan klientiem. Nodrošināt pēc vajadzības maskas klientiem. Veicināt bezkontakta maksājumus.

Nodalīt darbinieku maiņas un nerīkot darbiniekiem kopīgus pārtraukumus. Sekot darbinieku veselības stāvoklim.

Apmācīt darbiniekus epidemioloģiskās drošības jautājumos. Par drošības pasākumiem paziņot klientiem.

Stingri uzraudzīt, lai klienti ievērotu noteikumus, pārkāpumu gadījumā arī izraidīt klientus no veikaliem.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube