Aizvadītā gada beigās un šā gada sākumā e-veselībai atkal bija uzliesmojušas hroniskās kaites, nokaitinot savus lietotājus. Tai pašā laikā, vakcinācijai uzņemot aizvien lielākus apgriezienus, lielāka slodze gulsies arī uz e-veselību, kurā jāievada vakcinēšanas dati. Paralēli tam tiek veidoti arī risinājumi, kuriem būs jānodrošina potešanas pret Covid-19 rindu organizēšana un citi jautājumi. Taču no jauna tiks radīta arī pati e-veselība – šobrīd sākti pirmie sagatavošanas darbi un jaunajai digitālajai veselības platformai iezīmēti ap sešiem miljoniem eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Decembrī e-veselības pieejamība bija traucēta septiņas dienas (ar vienu izņēmumu – darbadienās), bet vēl piecas darbadienas tā faktiski nestrādāja. Piemēram, 7.decembrī, darbdienas ietvaros kopumā vairāk nekā četras stundas (4 h 13 min) nebija pieejams neviens no e-veselības pakalpojumiem. Janvāris izskatās mazliet labāk – traucējumi ir sešās darbadienās, bet februārī trīs dienas e-veselība ir traucēta, bet par četrām dienām var teikt, ka sistēma nestrādā.

“Ja stundas laikā ir trīs, četri pārtraukumi uz vairāk nekā 10–15 minūtēm, tad lietotājam, protams, var palaimēties trāpīt tajā laikā, kad sistēma strādā, bet ir lietotāji, kas var trāpīt tikai un vienīgi tajos laikos, kad sistēma nestrādā, tāpēc es arī iezīmēju sarkanu,” raidījumam de facto skaidro Nacionālā veselības dienesta direktora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edgars Goba.

Viens no sistēmas lietotājiem, ģimenes ārsts Ingars Burlaks saka:

“Ar e-veselību strādāju jau no paša sākuma, kopš tā parādījās. Diemžēl tās problēmas, kas bija jau no paša sākuma, tās hroniskās problēmas kā sistēmas uzkāršanās vai izmešana laukā no sistēmas, kad tev parādās ekrāns ar izsaukuma zīmi – šīs problēmas saglabājas.”

Ģimenes ārsts gan atzīst, ka tā e-veselības sadaļa, kas attiecas uz vakcinēto cilvēku datu ievadīšanu, strādājot pietiekami labi. Viņš vakcinējis vairāk nekā 200 Mežciema pansionāta iemītniekus, kā arī 66 savas prakses pacientus, tādēļ pieredze ir. Ja konkrētajā brīdī sistēma ķērusies, datus gan ievadījis vēlāk. “Kopumā šī faktu ievade, kas ir saistīta ar Covid-19 [potēšanu], ir ļoti pārredzama, saprotama, vairākas pozīcijas automātiski parādās un grūtības nesagādā,” saka Burlaks.

Vakcinēšanas faktu var ievadīt tikai e-veselībā. Ja tā nestrādā, dati jāievada Excel failos, pēc tam tos NVD ielādē e-veselībā. Potēšanas ierakstiem iepriekš jau bija radīts speciāls produkts, kas gan būtībā nav izmantots, atzīmē de facto.

“Šobrīd diemžēl šobrīd ir tā, ka to vakcinācijas faktu var savadīt tikai un vienīgi e-veselības sistēmā. Viens ir tas, ka likumdošanā nebija nekādi paredzēta šī obligātā vakcinācijas faktu elektroniska reģistrēšana. Tamdēļ arī šis modulis, kas bija izstrādāts, manuprāt, jau kopā ar visu – darbnespējas lapām, visiem pārējiem, īsti netika izmantots. Izmantoja tikai daži dakteri, bet tieši uz Covid-19 laiku viņš tika uzfrišināts, atjaunots, jo nebija citas iespējas, kā šo vakcinācijas faktu ievadīt elektroniski,” saka Goba.

Savukārt no jauna pasūtītie risinājumi masveida vakcinēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp rindu veidošanai, tiks radīti tā, lai tie neietekmētu e-veselības darbu un otrādi, norāda raidījumā.

“Šis risinājums tiks integrēts ar e-veselību, viņš tiks integrēts tādā veidā, lai vienas vai otras sistēmas darbību neietekmētu savstarpēji, tā saucamais asinhronais risinājums, kad viena sistēma var strādāt arī bez otras sistēmas patstāvīgas pieejamības,” saka ZZDats direktors  Edžus Žeiris.

Gadu mijā ar ZZDats noslēgts arī līgums uz trim gadiem par Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu, tostarp e-veselības, uzturēšanu. Līgums ietver arī konsultēšanu un problēmu novēršanu. “Tas, ko šobrīd prasītos, to sistēmu varbūt sadalīt vairākos mazākos, teiksim, tādos integrētos apgabalos, lai viņu var vieglāk uzturēt, un arī tajos gadījumos, ja kaut kas apstājas, neapstājās viss – apstājās, tikai tas konkrētais gabaliņš, un tas ir tas, uz ko vajadzētu iet,” saka Žeiris.

“Mēs šo platformu versiju atjaunosim, visus tos labojumus papildus uzliksim, un mēs varēsim dzīvot kādu laiku mierīgi, nu tas ir vismaz līdz, ļoti ceru, līdz 2021. gada beigām noteikti, vēl 2022.gadu mēs varētu būt puslīdz stabili izdzīvot. Protams, neviens nevar pateikt, ka mēs, novēršot šo problēmu, neskarsimies ar citām šaurajām vietām sistēmā,” saka Goba.

Nacionālais veselības dienests kavējas ar iesākto plānu veselības norēķinu informācijas sistēmā izveidot vēl 15 jaunas funkcijas. No Eiropas fondu iezīmētajiem pieciem miljoniem pagaidām iztērēti vien 40 tūkstoši. Iemesls – nav skaidrs, vai to vispār var izdarīt pie šobrīd strādājošās sistēmas un vai to var izdarīt solīto trīs gadu laikā, stāsta de facto.

Pie tam dienestā jau trīsreiz nomainījušies par šo ieceri atbildīgie.

“Šā gada rudenī, vēlākais tad, kad būs izstrādāta kopējā vienotā arhitektūra šim vai būs priekšlikumi, kā turpināt īstenot šo projektu, tad lemt, vai vispār var paspēt līdz 2023. gada beigām sekmīgi īstenot ar Eiropas līdzfinansējumu, ņemot vērā pieejamos cilvēkresursus. Tas ir kritiskākais no kritiskākajiem jautājumiem mūsu skatījumā,” saka Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu investīciju pārvaldības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Jau tagad ir skaidrs, ka e-veselības mūžs esošajā veidā vairs nav atlicis pārāk garš.

Pērn jau pārtraukts cits fondu finansēts projekts e-veselības tālākai pilnveidošanai. Tā vietā no valsts budžeta piešķirti divi miljoni eiro, lai radītu ko pilnīgi jaunu. Drīzumā valdība varētu lemt par vēl piecu miljonu eiro novirzīšanu jaunas digitālās veselības platformas izveidei. Veselības dienests sola – tā būs funkcionāla un būvēta, ņemot vērā visu lietotāju vajadzības.

Raidījuma žurnālisti arī atzīmē – lai gan pērn ministrija solīja saukt kopā nozari produkta izstrādes sākumposmā, tomēr vēl tagad e-veselības lietotāju padome, kurā darbojas pārstāvji no ārstu, pacientu, slimnīcu un citām organizācijām, par jaunas platformas radīšanu nemaz nav informēti, stāsta raidījuma žurnālisti.

Viņi arī atzīmē, ka aizvadītā gada beigās izsludināts iepirkums par to, kā nākotnē būtu jāizskatās vienotajai veselības informācijas sistēmai.

“Es esmu iepazinies ar šī iepirkuma gaitu, un mani secinājumi, jāsaka, nav nomierinoši. Es konstatēju, ka tā pieeja ir bijusi līdzšinējā (..) Iepirkums nav pabeigts, lēmums nav pieņemts, un es uzskatu, ka, pirms kādus lēmumus tālāk pieņem un saprot, kā virzīt šo konkrēto iepirkumu, pasūtītājam ir jādefinē sava vīzija par to, ko mēs gribam iegūt. Jo šobrīd man liekas, ka šī situācija, šis iepirkums, kas šobrīd ir procesā, ir atkal no sērijas – aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko,” saka Daniels Pavļuts (AP).

Aizvien akūts ir arī atbilstošu speciālistu trūkums un esošo noturēšana valsts pusē, kas iepriekš bija viena no e-veselības problēmām.

Ministra ieskatā – jāveido pilnīgi jauna digitālās veselības sistēma, bet vispirms nozarei kopā ar labākajiem informācijas tehnoloģiju speciālistiem jādefinē tai prasības. Nauda šim plānam jau ir iezīmēta.

«Tie ir vairāki miljoni, viennozīmīgi ir vairāki miljoni rezervēti, lai šo sistēmu būvētu. Bet vēlreiz – es uzskatu, ka mums ir jābūvē nevis dārga un nestrādājoša, bet iespējama efektīva, atvērta, moderna un strādājoša sistēma. Tā ka redzēsim, cik naudas mums īstenībā būs nepieciešams,» saka Pavļuts.

Veselības ministrija jauna e-veselības kodola izveidei pieteikusies uz 5 miljoniem eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,

ko valdība nākamnedēļ plāno sadalīt augstas gatavības projektiem ekonomikas sildīšanai. Papildus tam ir cerības piesaistīt naudu arī no Atjaunošanas un noturības mehānisma, lai atbilstošus risinājumus radītu arī lielajām slimnīcām.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube