Foto: Pixabay.com

Liela daļa Covid-19 pārslimo vieglā formā un mājas apstākļos. Tomēr arī mājās, lai organismam palīdzētu tikt gala ar vīrusu, ir svarīgi ievērot ārsta norādījumus un nodrošināties ar nepieciešamajiem medikamentiem un medicīnas ierīcēm. Par to, kam būtu jāatrodas Covid-19 slimnieka mājas aptieciņā, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Biežākie Covid-19 simptomi ir paaugstināta temperatūra, sauss klepus un nogurums. Nedaudz retāk ir ožas un garšas zudums, aizlikts deguns, kakla un muskuļu sāpes, galvassāpes, šķidra vēdera izeja un vemšana. Par nopietnākiem simptomiem un smagu slimības gaitu liecina sāpes vai spiedoša sajūta krūtīs, elpas trūkums, aizdusa, zilgana vai pelēcīga nokrāsa uz lūpām, nagiem, apjukums, miegainība nespēja piecelties un runāt, stāsta ģimenes ārste.

Mājas aptieciņa

Ārstējot Covid-19 mājas apstākļos, pamatā ir nepieciešami medikamenti temperatūras samazināšanai un sāpju atvieglošanai, piemēram, paracetamols vai ibuprofēns.

Paracetamolu var lietot ik pēc 4 līdz 6 stundām 500-1000 mg, bet diennaktī nedrīkst pārsniegt 3 g. Bērni paracetamolu var saņemt 15 mg/kg, diennaktī nepārsniedzot 60 mg/kg. Ibuprofēnu var lietot ik pēc 4 līdz 6 h 200-400 mg devās, nepārsniedzot 1200 mg diennaktī.

Bērniem ibuprofēna deva ir 4-10 mg/kg, maksimālā diennakts deva ir 40 mg/kg, skaidro Z. Zitmane. Pirms medikamentu lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja ir aizlikts deguns, var lietot medikamentus, kuru sastāvā ir pseidoefedrīns (šeit piesardzība jāievēro arteriālās hipertensijas pacientiem) un naftizīns. Šie preparāti mazinās tūsku deguna dobumā. Klepus lēkmes gadījumā pacients var lietot 1 tējkaroti medus kopā ar siltu dzērienu. Ja klepus ir sauss un mokošs, ārsts var nozīmēt recepšu medikamentus.

Tāpat zāļu skapīti noteikti ir jāatrodas D vitamīnam, ko jālieto ne vien Covid-19 saslimšanas gadījumā, bet arī ikdienā. Z. Zitmane norāda, ka arī pētījumi ir atklājuši, ka adekvāts D vitamīna līmenis korelē ar vieglāku Covid-19 norisi.

Pulsa oksimetrs

Ierīce, kas mēra skābekļa piesātinājumu asinīs un pulsa frekvenci minūtē, sauc pulsa oksimetrs. Tas palīdz novērtēt slimības gaitu un smagumu. Samazināta skābekļa saturācija asinīs (<94%) un paaugstināta tahikardija (paātrināta sirdsdarbība) var liecināt par negatīvu slimības gaitu un hospitalizācijas nepieciešamību.

Lietojot pulsa oksimetru, ir svarīgi, lai pirksts būtu pareizi novietots ierīcē, pirksta nagam nevajadzētu būt klātam ar nagu laku, kā arī nagiem nevajadzētu būt pārāk gariem, tāpat to nevajadzētu lietot uz tūskainas vai ļoti maigas ādas. Jāņem vērā, ka pārmērīga apkārtējās vides gaisma, auksti vai tievi pirksti var ietekmēt rādītāju precizitāti. Tāpat ierīci nav ieteicams uz viena pirksta turēt ilgāk par 2 stundām. Arī pirms pulsa oksimetra lietošanas nepieciešams izlasīt lietošanas instrukciju.

Uzturs un šķidruma uzņemšana

Z. Zitmane uzsver, ka pacientam ir svarīgi uzņemt adekvātu šķidruma daudzumu – divus līdz trīs litrus dienā. Jāņem vērā, ka paaugstinātas temperatūras gadījumā var būt papildu šķidruma zudums. Speciāliste aicina pārmērīgi neaizrauties ar kofeīnu un cukuru saturošiem dzērieniem. No zāļu tējām var lietot kumelīšu, piparmētru, ingvera, citrona un ehināciju saturošas tējas. Šiem augiem piemīt antibakteriāls efekts, tie mazina iekaisumu, kā arī var uzlabot organisma spējas pretoties vīrusam. Tomēr Covid-19 ārstēšanā paļauties tikai uz zāļu tējām noteikti nevajadzētu. Tās var būt kā papildu līdzeklis, lai uzlabotu organisma spējas pretoties vīrusiem, un labs veids, kā uzņemt šķidrumu.

Saslimšanas laikā bieži ir samazināta apetīte, tāpēc ir svarīgi uzņemt veselīgu un sabalansētu uzturu ne vien slimības gaitā, bet arī ikdienā.

Sabalansēts uzturs uzlabo imūno sistēmu, samazina hronisku un infekciju slimību attīstību, kā arī veicina organisma spējas cīnīties ar vīrusu. Tāpat svarīgi ir lietot pietiekami daudz ūdens (8-10 ūdens glāzes dienā), izvairīties no produktiem, kas satur lielu daudzumu cukura, kā arī nelietot sāļus un treknus ēdienus.

Farmaceite Zanda Ozoliņa piebilst, ka ēdienkartei ir jābūt dažādai, lai uzņemtu visus nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas, proteīnus un antioksidantus. Ikdienā jāuzņem augļi, dārzeņi, pākšaugi, pilngraudu produkti, kā arī dzīvnieku valsts produkti – olas, piena produkti, gaļa un zivis. Augļus un dārzeņus vēlams lietot svaigā veidā. Ieteicams lietot balto gaļu un zivis, kam ir zemāks tauku saturs.

Speciālistes aicina izvēlēties produktus, kas satur nepiesātinātas taukskābes – avokado, riekstus, zivis, kā arī olīveļļu un kukurūzas eļļu. Ieteicams izvairīties no produktiem, kas satur piesātinātas taukskābes, piemēram, margarīna, cepumiem, našķiem, saldētiem pusfabrikātiem un ātrās ēdināšanas izstrādājumiem. Uzkodu vietā labāk izvēlēties svaigus dārzeņus un augļus. Diennaktī neuzņemt vairāk par 5 g sāls. Imūnsistēmai nepieciešams arī cinks, dzelzs un A, B12, C, D, E vitamīns.

Kā cīnīties ar trauksmi?

Ārste Z. Zitmane norāda, ka trauksme šādos apstākļos ir pilnīgi saprotama un normāla parādība, tomēr par to noteikti būtu jāpasaka ārstam. Spēcīga satraukuma gadījumā ārsts nozīmēs medikamentus, kas samazinās trauksmainību.

Mājas apstākļos pacients var veikt elpošanas vingrinājumus, piemēram, veicot dziļākas izelpas nekā ieelpas. Slimības laikā mājas apstākļos tiek ieteikts koncentrēties uz lietām, ko pacients pats spēj kontrolēt, piemēram, koncentrējoties uz savu elpošanu. Svarīgs ir arī līdzcilvēku atbalsts, arī telefoniski pacients var dalīties savos pārdzīvojumos ar draugiem un radiem. Tāpat speciāliste skaidro, ka pandēmijas laikā kopumā cilvēku trauksme pieaug, tādēļ būtu ieteicams izmantot iespēju konsultēties ar psihoterapeitu.