Pagājušajā ceturtdienā, 1.aprīlī, pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, aizliegt attālināti iegādāto preču izsniegšanu un vienlaikus atļaut no 7.aprīļa strādāt visiem veikaliem zem 7 000m2 sliekšņa ir absurds un klaja ņirgāšanās par tirdzniecības centru nozari, savu viedokli publikācijā pauž t/c Domina Shopping direktore Dina Bunce.

“Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem!”

No valdības puses ir izskanējusi informācija, ka beidzot ir pielikts punkts blēdībām saistībā ar preču izsniegšanu tirdzniecības centru veikalos. No Dominas perspektīvas tā ir tukša runāšana, bez jebkāda pamata. Man ir pretjautājums – uz tieši kādiem pamatotiem pētījumiem, argumentiem ir izskanējuši šādi komentāri no valdības puses? Vēlos minēt, ka, pēc mūsu nomnieku aptaujas, pilnīgi neviens no tiem četru mēnešu laikā nav saņēmis nevienu sodu, aizrādījumu, brīdinājumu par internetā pasūtītu preču neatļautu izsniegšanu, lai gan policija mūs apmeklē ļoti bieži, par aizvadīto periodu stāsta D. Bunce.

Turpinot viņa saka: “Tieši nulle reizes ar mums gada laikā ir sazinājušies epidemiologi, ministri vai kāda cita atbildīgā instance, lai noskaidrotu, kā ir patiesībā. Taču nereti dzirdēts, ka brīdī, kad SPKC apzvana Covid-19 saslimušos, pirmais, ko pajautā: “Vai jūs bijāt tirdzniecības centrā? Iespējams, ka saslimāt tieši tur”. Kāpēc lai tirdzniecības centrs būtu infekcijas perēklis? Varbūt, lai aizmālētu sabiedrībai acis par valdības nespēju tikt galā ar situācijām sabiedriskajā transportā, Centrāltirgū un slimnīcās, no kurienes nereti cilvēki iznāk “pozitīvi”?”

Tā vien šķiet, ka tirdzniecības centri publiskajā vidē speciāli tiek parādīti kā saslimstības avots – jo tas taču ir tik ērti?! Bet, vai kāds ir papētījis un pajautājis, cik tieši gada laikā Dominas darbinieki ir saslimuši? Vai kāds no ministriem un epidemiologiem par šo ir jautājis mums? Diemžēl nē.

Vienlaikus tirdzniecības centra direktore pauž sašutumu, sakot: “Uz ko tieši ir balstīti šie jaunie aizliegumi, ja tirdzniecības centros 70% veikalu ir ciet, durvju žalūzijas pārklātas ar putekļu kārtu un gaismas veikalos ir izslēgtas jau no decembra?”

Valdība vienmēr ir minējusi, ka palīdzēs tiem, kas ķepurosies, cīnīsies un palīdzēs nevairot pandēmijas paplašināšanos. Ievērojot noteikumus – 25m2 uz 1 apmeklētāju – arī mēs kā tirdzniecības centrs un visi mūsu nomnieki izstrādājām “drošas iepirkšanās” standarta rokasgrāmatu, ko kontrolējam katru dienu.

Tamdēļ sakiet, ar ko tieši mēs esam sliktāki par citiem veikaliem, kas atvērti 7.aprīlī? Pēc valdības noteikumiem t/c Domina Shopping vienlaicīgi var atrasties 1 145 apmeklētāji, kur ir lieliska ventilācijas sistēma ar labu gaisa apmaiņu, plaši gaiteņi un dezinficēta vide. Tātad vairāk par šo noteikto cilvēku skaitu pie mums vienlaicīgi nevar atrasties, tātad tas ir droši, jo epidemiologi tā ir noteikuši mums strādāt. Bet pēkšņi no 7.aprīļa tas ir droši tikai veikalos līdz 7 000 m2, kur ir daudz šaurāki gaiteņi, kas piekrauti ar precēm, un nav iespēja apmeklētājiem izklīst pa 170 atsevišķiem dažādiem veikaliem. Turklāt, Ministru Kabineta noteikumi pat neprasa, lai šajos mazajos tirdzniecības centros tiktu uzskaitīta pircēju plūsma, t.i. – tur nav obligāti jābūt pie ieejām skaitītājiem! Tad tur būs drošāka tirdzniecība, tā D. Bunce.

Uz tik absurdiem lēmumiem no valdības puses mēs nebijām gatavi. Minēšu, ka tirdzniecības centru nozare strādā ar ierobežojumiem jau gadu. Un mēs visi esam izpildījuši visas noteiktās “drošas iepirkšanās” prasības, ko ir noteikuši epidemiologi, ministri, bet šobrīd mērs ir pilns. Tas viss izskatās pēc mērķtiecīga konkurenci kropļojoša plāna, lai pilnībā iznīcinātu tirdzniecības centru nozari.

Vienlaikus tā ir arī vistiešākā mērā ņirgāšanās un nomnieku sodīšana par to, ka viņi ir izvēlējušies savu veikalu atvērt kādā no platības ziņā lielajiem centriem, teic D. Bunce.

“Pilnīgi nepārdomāti lēmumi nāk viens pēc otra, bet reāls, taustāms atbalsts – nulle. Gada griezumā kā uzņēmums, kas nespēj normāli strādāt valsts uzlikto ierobežojumu dēļ, neesam saņēmuši precīzi nekādu atbalstu. Parēķiniet paši – ja, administrācijā strādā seši darbinieki, tad tieši cik lielu grantu mēs varam saņemt, un ko tas kompensē? Varētu būt, ka ieguldīsim to atkal kādā dezinfekcijas aparātā, teltī un elektrības kabeļos, lai nomniekiem palīdzētu tirgoties vismaz uz ielas. Bet jāsaka, ka, lai arī granta pieteikumu iesniedzām jau janvārī, bet šobrīd jau aprīlis, esam saņēmuši tieši nulli. Un tieši tāpat iet mūsu nomniekiem.”

“Atbalstu saņem vien 60% no mūsu veikaliem, jo, redziet, nav iespējams kvalificēties. Piemēram, ja esi nomnieks, Tevi valsts var “sodīt” par to, ka Tu kā uzņēmējs atļāvies atvērt vēl kādu jaunu veikalu vasarā, cerot uz attīstību. Vari tikt sodīts par to, ka atvēri veikalu pirms pandēmijas vai tās laikā. Un tieši tāpēc Tu nesaņem neko. No kā tieši lai izdzīvo veikali, ja viņiem nav atbalsta? Par februāri mūsu nomnieki jau atkal no valsts ir saņēmuši lielu un apaļu nulli.”

Bet kāds ir statuss ar nedēļā pirms Lieldienām izskanējušo vienreizējo atbalstu tirdzniecības centriem, par kuru bija plāns lemt 1.aprīlī? Vai kāds par to lēma? Nē, nolika maliņā, jo, iespējams, tā bija sasteigta ideja. Protams, ja jau gadu strādājam ar ierobežojumiem, jau 4 mēnešus esam slēgti – viss ir “neizsakāmi sasteigts”.

Mīļie ministri – Jūs saņemat katru mēnesi noteiktā datumā algu, bet te ārpusē tā nenotiek. Aiz katra veikala stāv uzņēmējs, kurš krīt un ceļas par katru savu darbinieku, un aiz katra darbinieka stāv ģimene, kura ir jābaro, jāatbalsta un jāmaksā rēķini. Tas, ko Jūs šobrīd darāt, ir ņirgāšanās par savu tautu, par cilvēkiem. Mēs nenoliedzam pandēmiju, bet kaut kādam godīgumam attiecībā uz ierobežojumiem ir jābūt. Vai nu viss ir ciet, vai nu visi strādā ar vienādiem nosacījumiem!

Vai kāds no valdības ir padomājis, cik daudzām Latvijas ģimenēm ir nepieciešamība saviem bērniem iegādāties apavus, apģērbu, kurus nav iespējams iegādāties bez mērīšanas? Lai mūsu veikali varētu vismaz minimāli strādāt, mums jau atkal ir jāinvestē āra tirdzniecības organizēšanā, lai kaut vai teltīs, lietū, vējā, bet drošos apstākļos vecāki ar saviem bērniem mērītu apavus, apģērbus. Kā jums šķiet, kur var ātrāk saslimt šī brīža aukstajos laikapstākļos – pārdevēji, strādājot teltīs, un cilvēki, pārģērbjoties no kartona izgatavotajās kabīnēs, vai arī siltās, plašās, labi ventilētās un kontrolētās telpās? Ikvienam loģiski domājošam atbilde ir pašsaprotama, tikmēr tirdzniecības centri ir spiesti organizēt ielu tirdzniecību…

“Jā, mēs cīnīsimies un steidzami veidosim āra tirdzniecību pie Dominas, lai kaut kā palīdzētu vismaz tiem dažiem 20 atļautajiem nomniekiem. Taču ar to nebūs gana. Esam gatavi cīnīties tālāk ar šo absurdo nevienlīdzību. Ļoti interesanti, ko par šo saka Konkurences padome un Satversmes tiesa?”