Foto: Unplash.com

Saeima ceturtdien, 22.aprīlī, konceptuāli atbalstīja vairākus grozījumus Imigrācijas likumā, tostarp ieceri ārzemniekam, kurš Latvijā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, nodrošināt tiesības uz nodarbinātību, ja lēmums par statusa piešķiršanu nav pieņemts trīs mēnešu laikā.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas sekmētu patvēruma meklētāju nodarbinātību un viņu profesionālo prasmju un kvalifikācijas saglabāšanu, uzlabotu labklājību, veicinātu integrāciju un sociālekonomisko iekļaušanos.

“Grozījumi patvēruma meklētājiem pieļaus tiesības uz nodarbinātību uz īsu laika posmu, kamēr tiek pieņemts lēmums par statusa piešķiršanu. Ja pieteikums par statusa piešķiršanu tiks noraidīts, personai Latvija jāatstāj likumā noteiktajā kārtībā,” teikts anotācijā.

Tāpat konceptuāli atbalstīts likumprojekts, kas saistīts ar pārsūdzības kārtību lēmumiem par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kam ieceļošana Latvijā aizliegta. Grozījumi paredz, ka iekšlietu ministra lēmuma pārsūdzību turpmāk īstenos nevis ģenerālprokuratūra, bet tiesa. Paredzēts, ka lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu attiecīgo personu sarakstā jānorāda tā motīvi tādā apjomā, kādu neierobežo informācijas aizsardzības nosacījumi.

Pirmajā lasījumā komisija arī atbalstīja grozījumus, kas paredz akreditētai izglītības iestādei noteikt pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā, rakstveidā informēt Valsts robežsardzi, ja ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām vai studijām, ir pārtraucis mācības vai izslēgts no studējošo saraksta. Tāpat robežsardze jāinformē gadījumā, ja ārzemnieks 14 dienas nepārtraukti bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mācību vai studiju procesā un nav sasniedzams.

Jāpiemin, ka patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2020.gadā bija Baltkrievija, Krievijas Federācija, Sīrija.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāskata Saeimai.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube