Foto: Flickr.com

Tiesībsarga skatījumā naida noziegumiem ir pievēršama īpaša uzmanība, jo tie aizskar cietušā cilvēka cieņu un individualitāti, kā arī pārkāpj ikviena tiesības uz likuma aizsardzību. Šādu noziegumu upuriem nepieciešams efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms. Turklāt tiesībsargs jau iepriekš norādījis uz būtiskām problēmām naida noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā.

Tiesībsargs pievērsīs pastiprinātu uzmanību notikumam Tukumā, raugoties uz to tieši naida nodarījuma kontekstā. “Ja tiks konstatēts naida motīvs, tad tam ir jāpievērš pastiprināta ievērība. Izmeklēšanas laikā ir jānoskaidro, vai izdarītie miesas bojājumi ir saistīti ar cilvēka piederību konkrētajai grupai, piemēram, viņa seksuālo orientāciju. Šāda procesuāla pienākuma neievērošana jau pati par sevi var būt pamats cilvēktiesību pārkāpuma konstatēšanai,” tā Juris Jansons.

Vienlaikus viņš norāda, ka šādas krimināllietas ir ļoti atkarīgas no konkrētās policijas iestādes darbinieku kompetences un profesionalitātes. “Nav pieļaujams, ka šādi noziegumi paliek neizmeklēti izmeklētāju prakses un pieredzes trūkuma dēļ.” Tiesībsarga ieskatā izmeklētājiem ir jānodrošina apmācības, kurās iekļauta citu valstu pieredze, starptautiskie dokumenti un tajos ietvertās rekomendācijas.

Lai gan Latvijā normatīvais regulējums attiecībā uz naida noziegumiem pastāv, tomēr tiesībsargājošajām iestādēm ir jāpievērš lielāka uzmanība naida runas un naida noziegumu identificēšanas, kvalifikācijas un izmeklēšanas jautājumiem, uzskata tiesībsargs.

Zīmīgi, ka jau 2016.gadā tiesībsargs veica pētījumu “Naida runas un naida noziegumu atpazīšana un izmeklēšana Latvijas Republikā”. Tajā tika secināts, ka ir nepieciešams veicināt aktīvāku krimināltiesību normu piemērošanu praksē, nostiprināt efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu un veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu naida noziegumus un naida runas izplatību. Tāpat 2019.gadā tiesībsargs organizēja plašu diskusiju, kurā jomas eksperti tika aicināti izteikt viedokli par Krimināllikuma piemērošanu attiecībā par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu.

“Ņemot vērā nesenos notikumus Tukumā un citus naida nodarījumus, ir visai skaudri konstatēt, ka aizvadītie gadi nav nesuši būtiskus uzlabojumus. Vēl jo vairāk, ir skumji uzzināt par tādiem naida noziegumiem, kas izceļas ar īpašu cietsirdību,” norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsarga uzskatā ir jānostiprina uzticība likumam un tiesībsargājošajām iestādēm, proti, novēršot aizdomas, ka prettiesiskas darbības var tikt neizmeklētas. Bažas raisa medijos izskanējušais, ka jau rudenī viens no Tukumā cietušajiem vīriešiem vērsās policijā ar iesniegumu par izteiktajiem draudiem veselībai un dzīvībai, taču policija atteicās ierosināt kriminālprocesu.

Jāatzīmē, ka pēdējā laikā ir pieaudzis gadījumu skaits, kad cilvēki vēršas Tiesībsarga birojā saistībā ar naida runu. Tomēr par vardarbīgām situācijām un naida noziegumiem cilvēki ziņo reti. Iemesls varētu būt tas, ka cilvēki psiholoģiski nevēlas vēlreiz izdzīvot ciešanas, un daudzos gadījumos arī nav ticības, ka noziegums tiks izmeklēts. Tiesībsargs aicina par šiem nodarījumiem neklusēt un ziņot.