Foto: Unplash.com

Marss – viena no šā brīža iekārojamākajām planētām Saules sistēmā. Viens no zinātnieku galvenajiem jautājumiem joprojām ir, vai uz Marsa ir iespējama dzīvība? Lai to noskaidrotu, ir īstenotas jau 22 dažādas kosmosa misijas Sarkanās planētas izpētei. Daudz jau ir noskaidrots, bet tikpat daudz nezināmā vēl ir priekšā.

Vēl pavisam nesen, 18.februārī, uz Marsa nogādāts visurgājējs “Perseverance”, dēvēts arī par “Pērsiju”, kurš turpina meklēt atbildi uz galveno zinātnieku jautājumu – vai uz Marsa ir iespējama dzīvība? Jau 9.maijā plkst. 22.00 National Geographic raidījumā “Būvēts Marsam: visurgājējs “Perseverance”” būs iespēja uzzināt, kā tapa šis jaunākais NASA visurgājējs.

Teju pirms 60 gadiem uz Marsu sāka doties pirmās kosmiskās misijas. National Geographic atskatās, kāds tad ir bijis līdzšinējais cilvēces ceļš uz šo iespējamo mūsu priekšposteni Visumā.

Ne vienmēr viss izdodas tik gludi, kā plānots – pirmā misija

Pati pirmā misija uz Marsu ilga no 1962. līdz 1965.gadam. Tika izgatavotas desmit kosmosa “Mariner” zondes, kuru uzdevums bija izpētīt iekšējo Saules sistēmu, tajā skaitā apmeklēt Venēru, Merkuru un Marsu. “Mariner 3” un “Mariner 4” devās uz Marsu, lai veiktu papildu novērojumus, taču “Mariner 3” tā arī nenokļuva līdz Sarkanajai planētai. Tā pārinieks “Mariner 4” gan sasniedza Marsu un pirmo reizi nofotografēja šo planētu tuvplānā.

Turpinoties misijai, kosmosā devās vēl divi kosmosa aparāti. Arī no šiem tikai viens – zonde jeb automātiskā starpplanētu stacija “Mariner 9” – nokļuva līdz Marsa orbītai. Tas iezīmēja Sarkanās planētas izpētes pāreju no lidošanas garām planētai uz lidošanu ap Marsu tā orbītā. “Mariner 9” izdevās nofotografēt 100% no Sarkanās planētas virsmas.

Misija “Mars Observer”, ko organizēja pēc 17 gadu ilga Marsa izpētes pārtraukuma, arī diemžēl nebija pilnīgi veiksmīga. Zinātniekiem izdevās 1992.gada 25.septembrī palaist kosmosa kuģi, taču tas beidzās ar vilšanos. 1993.gada 22.augustā, neilgi pirms “Mars Observer” nonākšanas Sarkanās planētas orbītā, kontakts ar to tika zaudēts. Misijā bija plānots pētīt Marsa ģeoloģiju, ģeofiziku un klimatu.

Robotizētajā kosmosa zondē “Mars Climate Orbiter” bija iebūvēti divi zinātnes instrumenti – jau iepriekš pieminētā “Mars Observer” atmosfēras skaļruņa kopija un jauns, viegls krāsu attēlu veidotājs. Arī šis kosmosa kuģis tika pazaudēts 1999.gada 23.septembrī. Inženieri secināja, ka tas planētas atmosfērā ienāca pārāk zemu, tādēļ, iespējams, sadega.

Bet kas tad ceļā uz Marsu ir izdevies?

1975.gada 20.augusts iegāja vēsturē, kā diena, kad ASV izdevās pirmo reizi droši nosēdināt uz Marsa virsmas divas identiskas kosmosa zondes – ” Viking 1″ un “Viking 2”. Šīs zondes Sarkanās planētas orbītā sākumā lidoja kopā, taču vēlāk atdalījās un nolaidās uz planētas virsmas dažādās vietās. Tās fotografēja, pētīja Marsa grunti, ievāca dažādus zinātniskos datus, kā arī veica trīs eksperimentus ar mērķi atrast iespējamās dzīvības pazīmes. Minētajos pētījumos tika atklāta negaidīta ķīmiskā aktivitāte Marsa augsnē, taču tas nesniedza skaidrus pierādījumus par dzīvo mikroorganismu klātbūtni tajā.

Arī “Mars Pathfinder” bija izdevusies misija, kurā tika uzņemti vairāk nekā 17 000 attēlu, tika veiktas vairāk nekā 15 klinšu un augsnes ķīmiskās analīzes, kā arī tika iegūti izsmeļoši dati pat vējiem un citiem laikapstākļiem uz Sarkanās planētas. Misijā iegūtie atzinumi zinātniekiem liek domāt, ka Marss savulaik ir bijis silts un slapjš.

Turpinot Marsa izpēti, 2004.gadā divi roboti vārdā “Spirit” un “Opportunity” piezemējās uz Sarkanās planētas. Šie Marsa pētnieki veica lauka ģeoloģijas un atmosfēras novērojumus. Abi roboti atrada pierādījumus, ka senāk uz Sarkanās planētas periodiski bija mitri un apdzīvojami apstākļi. Tie uz Zemi nosūtīja tūkstošiem iespaidīgus, augstas izšķirtspējas, krāsainus Marsa reljefa attēlus, detalizētus akmens un augsnes virsmu attēlus, kā arī uzkrāja nepārspējamu informāciju par Marsa iežu un augsnes ķīmisko un mineraloģisko sastāvu.

Kas šobrīd notiek uz Sarkanās planētas?

Līdz šim lielākais un spējīgākais uz Marsu nosūtītais visurgājējs “Curiosity” uz Sarkanās planētas nonāca 2012.gada 5.augustā. Šis automašīnas izmēra “roveris” ir spējīgs pārkāpt ceļgala augstuma šķēršļus un tas pārvietojas ar ātrumu 30 metri stundā. “Curiosity” pārvadā lielākos zinātnisko pētījumu instrumentus, kas jebkad ir nosūtīti uz Marsu. Misijas sākumā tika atrasti pierādījumi par vēsturiski apdzīvotām vidēm uz Marsa.

Pēdējā un aktuālākā misija, kas šobrīd tiek īstenota, ir “Mars 2020 Perserverance rover”. Ar šo visurgājēju zinātnieki meklē pagātnes liecības par dzīvošanas apstākļiem uz Marsa un pašas senākās mikrobu dzīvības pazīmes. Viens no “Perserverance” uzdevumiem ir arī atlasīt labākos iežus un augsnes paraugus, kuri vēlāk, citas misijas laikā, tiks nogādāti uz Zemi plašākai izpētei.

Šobrīd zinātnieki pēta arī skābekļa iegūšanas metodes uz Marsa, meklē pazemes ūdeņus un novēro laikapstākļus, jo šie vides apstākļi var ietekmēt nākotnes astronautus, kas dzīvos un strādās uz Marsa.