Foto: Unplash.com

Māmiņdiena dažiem no mums šķiet salīdzinoši jauna tradīcija un tikai retais zina, ka patiesībā šo svētku pirmsākumi meklējami jau senā, senā pagātnē…

Senās Grieķijas iedzīvotāji pielūdza dievieti un Zeva māti Reju. Senajā Romā tauta gavilēja trīs dienas par godu dievietei, Lielai Mātei Kibelei, bet ķelti godināja dievieti Bridžetu. Lielbritānijā, tālajā 17.gadsimtā, katru Lielā gavēņa otro svētdienu tika svinēti mātes svētki (Mothering Sunday), šo tradīciju ieviesa karalis Henrijs III. Tajos laikos daudzi Anglijas iedzīvotāji bija spiesti pamest savas dzimtās mājas un doties darba meklējumos. Parasti tās bija fermas vai dižciltīgo nami, kas atradās simtiem kilometru attālumā no radiniekiem. Mātes svētdienā visiem strādniekiem tika dota brīvdiena, lai tie varētu apciemot savus radus un par nopelnīto naudu iegādāties dāvanu mātei.

Cita mātes diena, kas radās ASV, iedibinājās pateicoties Amerikas iedzīvotājai Džūlijai Vordai Houai (Julia Ward Howe), kura 1870.gadā publicēja Mātes dienas Proklamāciju, kā mērķis bija apvienot sieviešu spēkus cīņā par mieru visā pasaulē. Diemžēl Džūlijas ideja neguva nepieciešamo atbalstu un viņa zaudēja savus atbalstītājus, iespējams tāpēc, ka pozicionēja šo dienu nevis kā Mātes dienu, bet gan kā politisku kustību, lai ar cēlu mērķi par vispasaules mieru.

Džūlijai Vordai Houai

Pirmā oficiālā Mātes diena pasaulē un kā tā attīstījās

Taču tādas Māmiņdienas dzimšanu, kā šodien zinām mēs, jāmeklē 1907.gadā Amerikā. Amerikāniete Anna Džārvisa (Anna Jarvis) sarīkoja sirsnīgu, skaistu un svinīgu ceremoniju savas mātes apglabāšanas dienā. Vēlāk sieviete rakstīja vēstules dažādām valsts institūcijām, kā arī ievērojamām personām, kurās izteica piedāvājumu – vienu reizi gadā rīkot īpašu dienu par godu visām mātēm. Viņas vārdi tika uzklausīti un jau 1910.gadā simtiem māmiņu svinēja šos sirsnīgos svētkus. ASV Virdžīnijas štats ir pirmā vieta, kurā Mātes diena tika atzīta kā oficiāli svētki, bet jau 1914.gadā tie izplatījās visā Amerikas teritorijā. Bez šaubām, Mātes diena ir vieni no aizkustinošākiem svētkiem, jo kurš gan no mums nav izjutis to sirsnību un mīlestību, ko sniedz mammas rūpes visas dzīves garumā. Šajā dienā bērni apsveic savas māmiņas, tādējādi sakot paldies par nenogurstošām rūpēm, atbalstu un neizmērojamo mīlestību. Daudzās valstīs, par godu šai dienai tiek rīkoti dažādi pasākumi, koncerti un svētku vakariņas.

ASV šo dienu atzīmē katra maija otrajā svētdienā. Popularitātes ziņā svētki ir ierindojušies piektajā vietā pēc Ziemassvētkiem, Lieldienām, Valentīndienas un Tēva dienas. Ir pieņemts, ka šajā dienā visiem dēliem, neatkarībā no savstarpējām attiecībā, ir jāapciemo savas māmiņas un jāuzdāvina viņām simbolisku dāvanu.

Arī Austrālijā, tāpat kā Amerikā, māmiņas tiek godinātas maija otrajā svētdienā. Pieaugušie bērni apsveic savas mātes ar jau nopietnākām dāvanām, bet mazuļi mammām pasniedz ziedus un paštaisītas apsveikumu kartiņas. Interesanti, ka gan ASV, gan Austrālijā ir iedibinājusies tradīcija – Māmiņdienā piekarināt pie apģērba neļķi sarkanā krāsā, kas simbolizē to, ka cilvēka māte ir dzīva, savukārt, ja neļķes krāsa ir balta, tas nozīmē, ka īpašnieka māmiņa vairs nav starp dzīvajiem.

Katra gada otro maija svētdienu arī Brazīlijas iedzīvotāji apsveic savas māmiņas ar Dia das Maes. Brazīlijā mīl kuplas ģimenes, kurās ir vismaz trīs četri bērni, tādēļ nav grūti iedomāties, ka šie svētki valstī ir ļoti nozīmīgi un īpaši sirsnīgi. Daudzi veikali rīko speciālas akcijas un lielas atlaides, lai katrs bērns varētu iepriecināt savu māmiņu ar īpašu dāvanu. Bet bērni Itālijā mammas apsveic ar ziediem, saldumiem un nelielām dāvanām. Itālijā šie svētki ir vēsturiski nozīmīgāki nekā citās valstīs, jo vēl antīkajā pasaulē cilvēki godināja Auglības Dievieti.

Runājot par Latvijas Mātes dienas evolūciju, tad senlatviešu dainas vēsta par Māras dienu, kuru tautā sauca arī par Maizes dienu, jeb Mātes dienu. Tas ir saistīts ar to, ka katras saimnieces lepnums bija labi pagatavota maize un ar Māras palīdzību,  caur saimnieces darbībām, tika veidots gards un ar mīlestību apveltīts maizes kukulis. Māras diena tika atzīmēta 15.augustā – ražas vākšanas laiks un pirmā rudens vēsuma plūsma.

Savukārt 1921.gadā Latvijas prese pirmo reizi publiskoja ziņu par Mātes dienas svinēšanu ārvalstīs un jau 1922.gadā latviešu tauta atzīmēja pirmos māmiņām veltītus svētkus, bet oficiāli Mātes diena tika atzīta 1934.gadā. Pirmās Latvijas Republikas laikā, 1938.gadā, Kārlis Ūlmanis Mātes dienu ierosināja dēvēt par Ģimenes dienu. Toreizējā Latvijā šie svētki tika īpaši godināti ar svinīgiem pasākumiem un bērnu rītiem, kā arī ļoti svarīgi bija pieminēt tās māmiņas, kuras vairs nebija dzīvas – noteikti vajadzēja apmeklēt un sakopt mātes kapa vietu.

Padomju varas laikā Mātes diena tika aizstāta ar 8.martu – Sieviešu dienu, taču pēc Latvijas neatkarības, svinēšanas tradīcija tika atjaunota un kopš 1992.gada, katru otro maija svētdienu visi latvieši godina un apsveic savas māmiņas ar puķēm un mīlestības pilniem apskāvieniem.

Katrai māmiņa ir svarīga bērna uzmanība

Mātes diena tiek svinēta visās Eiropas valstīs, arī Kanādā, Ķīnā, Japānā,  un citur. Tradicionāli to svinam katru otro maija svētdienu. Steidzīgajā ikdienā mēs bieži aizmirstam savai māmiņai pateikties par viņas rūpēm un mīlestību, tāpēc šī diena ir patiešām svarīga, jo dod iespēju apsveikt savu mammu ar īpašu pārsteigumu, kas izteiktu cik dārga viņa mums ir.

Šodien, 9.maijā, pieej pie savas mammas un samīļo viņu. Velti nedaudz laika, lai piepildītu viņas dienu ar smaidiem, ziediem un pozitīvām emocijām. Protams, ka māmiņām vajadzētu biežāk atgādināt par to, cik nozīmīgas viņas mums ir un cik ļoti pateicīgi mēs esam par visu, ko viņas mūsu labā ir izdarījušas, tāpēc parūpējies par savas mammas īpašo garastāvokli un velti šo dienu ģimenes vērtībām.