Sapnis par pasauli – tā trijos vārdos varētu raksturot dzīves baudītāju un ceļotāju Alīnu Sautu, kura šobrīd bauda Bali sauli un dabu katru mīļu dienu. Bali ir viņas mājas – cik ilgi, laiks rādīs, taču Rīta kafijai bija iespēja aprunāties ar Alīnu, lai uzzinātu, kāds ir viņas dzīvesstāsts, ko viņas acis ir redzējušas, ņemot vērā bagātīgo ceļošanas pieredzi. Un kāda ir ikdienas dzīve – ne vien atpūtas brauciens – Bali.

Alīna no Latvijas aizbrauca jau tālajā 2012.gadā uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas. Kā viņa pati saka, viss notika dabiski un viegli. Viņa zināja, kur dodas un kāpēc. “Devos uz Lielbritāniju, jo tur dzīvoja mans toreizējais (bijušais) draugs. Nodzīvoju (strādāju un arī mācījos) astoņus gadus Bristolē, līdz pagājušajā vasarā kopā ar esošo draugu pametām dzīvi Lielbritānijā un devāmies iekarot pasauli un piepildīt savus sapņus! Labākais lēmums manā mūžā!”

Jau sarunas sākumā Alīna piemin, ka ceļošana un atvaļinājuma pavadīšana ārpus valsts robežām ir divas absolūti dažādas lietas.

“Protams, atvaļinājumā, kas lielākai daļai cilvēku ir pāris reižu gadā, gribas, lai viss būtu “tip-top”, gribas foršas, skaistas viesnīcas, īrēt mašīnas, izmēģināt pēc iespējas vairāk aktivitāšu, ēst restorānos utt., kas ir pašsaprotami un pilnīgi normāli, jo mēs visi taču esam to pelnījuši pēc garo darba stundu nostrādāšanas. Taču pilna laika ceļošana ceļošana ir kas cits,” saka Alīna.

Viņa turpina: “Ceļojot ir jāuzliek prioritātes, kas tev ir būtiski, kā tu vēlies ceļot utt., un, galvenais, jāprot menedžēt savas finanses, un ir jāseko tām līdzi, jo lielākajai daļai ceļotāju finanses ir ierobežotas (protams, ne visiem,). Ir daudz jāplāno, jārēķina, jādomā, ir jābūt gudriem ar saviem līdzekļiem un jābūt labām menedžmenta prasmēm. Pavisam godīgi sakot, ne vienmēr sanāk palikt tur, kur patiešām gribētos, vai apskatīt pilnīgi visu, ko gribētos, bet, neskatoties uz to, pilna laika ceļošanai ir neizmērjami daudz plusu un es to nemainītu ne pret ko!”

Kāpēc tieši Bali?

Uz pasaules ir taču tik daudz vietu, bet izvēle par labu Bali esot Alīnu un viņas draugu apbūrusi kopš pirmās reizes, kad abi tur nonākuši. “Varbūt banāli skanēs, bet tā tas vienkārši notika. Ticu, ka ne bez iemesla. Šī vieta man lika justies citādāk un paskatīties uz dzīvi un sevi citādāk. Tas notika pirms četriem gadiem, kad pirmo reizi šeit nonācu, un no tā brīža nespēju beigt domāt par šo vietu, un katru gadu braucu uz šejieni. Visu laiku galvā bija tā doma, ka būtu forši šeit padzīvot, gribētos pamēģināt. Bet tā bija tikai ideja, ko visu laiku atlikām, jo likās, ka tas nav nopietni, līdz vienu dienu izdomājām, ka ir laiks, jūtamies gatavi un dzīvojam tikai vienreiz – kad vēl, ja ne tagad? Tā arī šeit nonācām.”

Saprotams, ka loģisks ir jautājums – ar ko Alīna nodarbojas, ka ir iespēja ceļot? Jo, kā jau noskaidrojām, finanses ir pat ļoti noteicošs faktors. Viņa atklāj, ka šobrīd nestrādā, bet kopā ar draugu dzīvo no abu iekrājumiem.

2019.gada ziemā mēs nolēmām, ka vēlamies doties projām no Lielbritānijas, un visu laiku līdz aizbraukšanai krājām naudu, pārdevām visu, kas mums piederēja – mašīnu un vēl visādas lietas, mums jau iepriekš bija šādi tādi iekrājumi, jo plānojām pirkt māju, sanāk, ka iemainījām māju pret mūsu esošo dzīvi un iespēju ceļot!

Noteikti jāpiemin arī abu aizraušanās, proti, Youtube.com kanāls (JAY and ALINA), kuram pateicoties arī Rīta kafija uzzināja par Alīnu. Un pavisam nesen Alīna sāka veidot arī savu kanālu latviešu valodā (Life Of Alina). “Tie gan nav mūsu peļņas avoti, bet kas zina, kur tie mūs aizvedīs,” smaidot saka Alīna.

Darba iespējas Bali

Runājot par darba iespējām Bali, Alīna pastāsta, ka ārzemniekus šeit darbā neņem, tikai vietējos iedzīvotājus vai ar ļoti, ļoti lieliem izņēmumiem.

“Bali cilvēki nebrauc darba meklējumos. Indonēzija tomēr ir trešās pasaules valsts Āzijā. Iemesls tam ir ļoti dārgās darba atļaujas, par kurām, protams, jāmaksā ir darba devējam, kā arī ir vienkārši neizdevīgi darbā ņemt iebraucējus, jo mēs esam pieraduši pie noteiktām darba algām, taču šeit minimālā alga ir krietni zemāka (Bali provincē minimālā alga ir ap 2 500 000 IDR = 145 eiro mēnesī), kā arī šeit ir tik daudz vietējo iedzīvotāju, kuriem ir nepieciešams darbs, ka tas visu sarežģī vēl vairāk.”

Taču iespējas strādāt un pelnīt naudu, protams, ir, vien nedaudz citādas. “Ir iespēja strādāt online (ko arī lielākā daļa šeit dzīvojošo iebraucēju dara) vai arī kā pašnodarbinātie, piemēram, fotogrāfs, jogas pasniedzējs utt., taču, lai to darītu, ir nepieciešamas KITAS, tā saucamā darba atļauja, bez tās piedāvāt jebkāda veida pakalpojumus vai saņemt jebkāda veida maksājumus ir nelikumīgi, un, ja Imigrācijas dienests par to uzzinās, deportēs,” ar noteikumiem iepazīstina Alīna.

“Tas ir nopietni, ir reāli piemēri. KITAS tiek izsniegtas uz gadu, tad tās ir jāpagarina. Tas viss maksā naudu, šķiet, ka kaut kas ap 2 000 eiro, bet simtprocentīgi nemācēšu teikt, katrā ziņā tas nav lēts prieks. Protams, ja ir KITAS, jāmaksā nodokļi Indonēzijas valdībai. Vēl viens izplatīts variants ir atvērt savu biznesu šeit uz salas – kafejnīcu, kafijas veikalu, kādu citu veikalu utt. Tas viss nav tik vienkārši, bet, ja ļoti grib, visu var un viss ir iespējams!”

Iepazīstam Bali – 3 plusi, 3 mīnusi dzīvei uz salas

Ar Alīnu uzspēlējām šķietami vienkāršu spēli, “kāpēc tieši Bali? Kādi ir trīs plusi un trīs mīnusi?” Šķita, ka šādi varēsim Bali iepazīt labāk.

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Alina | Bali (@alina.sauta)

Sāksim ar plusiem:

Pirmkārt, cilvēki. Gan vietējie cilvēki, gan iebraucēji, kas šeit dzīvo, ir ļoti atvērti un komunikabli. Šeit ir spēcīga enerģija, pozitīvisms un prieks visapkārt. Cilvēki ir ļoti atvērti, laipni, draudzīgi, gatavi palīdzēt, kas, manuprāt, ir retums.

Otrkārt, daba un kultūra. Laikam lieki piebilst, kāda maģija un skaistums mājo šajā mazajā saliņā. Sākot no pludmalēm, lietusmežiem, rīsu terasēm, līdz pat vulkāniem un ūdenskritumiem, viss uz šī mazā zemes pleķīša ir maģisks. Man ir ļoti būtiski atrasties pie dabas, noteikti neesmu lielpilsētas piekritēja. Un kultūra – tā ir tik bagāta un unikāla šeit, Bali, kas piedod savu šarmu, skaistumu un enerģiju. Vīraku smarža ik uz soļa, tempļi…

Treškārt, finansiālais aspekts. Šeit, protams, viss ir ļoti pieejams. Cenas visam ir daudz zemākas nekā jebkur Eiropā, Amerikā vai Austrālijā. Tas, protams, ir vilinoši. Tā saucamais value for money – ko var iegūt par noteiktu naudas summu šeit un ko kaut kur citur pasaulē.

Foto: Dzīve Indonēzijā

Mīnusi

Pirmkārt, piesārņojums un atkritumu problēmas. Neviens jau savās skaistajās bildēs Instagramā no Bali neatspoguļo šīs problēmas, arī es nē, bet tas nenozīmē, ka tās šeit neeksistē. Tās šeit ir diezgan augstā līmenī. Atkritumu problēma ir ļoti aktuāla un izplatīta.

Otrkārt, sastrēgumi, satiksme. Satiksme var radīt galvassāpes. Šobrīd ne tik ļoti, jo nav daudz tūristu, bet, ja ir sezona un sala ir pilna ar tūristiem, tad sastrēgumi ir briesmīgi. Pie tā gan pierod. Šobrīd baudām to, ka ceļi vēl ir samērā tukši.

Treškārt, mīnus vai nē, bet kas tāds, pie kā nākas pierast ir – vietējie iedzīvotāji ir ļoti mierīgi un dzīvo šodienai. Tas, protams, ir forši, bet līdz ar to bieži ir grūti kaut ko sarunāt. Piemēram, nupat pirms pāris dienām sarunājām ar aģentu, ka gribam apskatīt villu, iespējams, izīrēt. Aizbraucam sarunātajā laikā, neviena tur nav, neviens mūs nesagaida. Zvanam aģentam, viņš saka – “es tur neesmu, bet mani draugi ir, tūliņ jums parādīs villu.” Gaidām, gaidām, neviena nav. Aģents atsūta ziņu – “mana komanda diemžēl neieradās, piedodiet.” Alīna smejas, sakot, ka gadās arī tā! Reti, bet gadās, tādēļ jārēķinās ar visu.

Ko mēs saprotam ar vārdu “nabadzība”?

Uzzinot, kāda ir minimālā alga Bali, pieejamās cenas Āzijā, izmantojām izdevību un pajautājām Alīnai par viņas skatījumu jautājumā par nabadzību pasaulē; ko Alīnas acis ir redzējušas, ko mēs, šeit, Latvijā, nevaram aptvert?

“Es esmu redzējusi daudz, patiesi daudz, sevišķi pēdējās pāris nedēļās, ko pavadīju uz Javas salas, Džakartā, Indonēzijas galvaspilsētā.”

Protams, šeit Āzijā nabadzība ir visapkārt, finansiālā un materiālā nabadzība, bet ne garīgā un cilvēciskā nabadzība. Tādēļ – kā to ņem, kā uz to skatās? Tas ir tas, ko šeit gribētos pieminēt. Valstīs, kurās ir turīga sabiedrība materiālā ziņā, stabila ekonomiskā situācija, bieži vien var izpalikt citi – cilvēciskie – aspekti. Šeit gluži otrādi, izpaliek materiālās vērtības, kas iemāca cilvēkiem priecāties vienam par otru, par dabu, par vienkāršām lietām, dalīties ar smaidu un siltumu. Savādi, ne? Tev nav naudas, tev varbūt pat nav ko ēst, nav ar ko pabarot savus bērnus, bet tu šā vai tā smaidi, priecājies un esi gatavs palīdzēt citiem. Ja šīs abas puses apvienotu, izveidotos perfektā sabiedrība, perfektā valsts. Bet nekas nav perfekts – šis apzīmējums ir ļoti relatīvs,” pārdomās dalās Alīna.

Šādas vietas atver acis. Māca novērtēt to, kas mums ir dots. Un priecāties. Būtu forši, ja cilvēki no cilvēkiem mācītos labās lietas un vairāk dalītos ar tām, tāpat vien, pretī neko negaidot. Tā ir bagātība.

Aizceļot uz paradīzi un dzīvot paradīzē ir divas dažādas lietas? Lūdzām Alīnai pastāstīt nedaudz par savu ikdienu, dzīvojot Bali.

“Man šķiet, ka esmu jau aizmirsusi, ko vārds “ikdiena” nozīmē. Man šeit tādas nav. Katru dienu ir kas cits, citi notikumi, citi darbi darāmi. Tur arī ir tas skaistums. Vienu dienu tu vari atpūsties, braukt uz pludmali, otru dienu pastrādāt, trešo dienu braukt uz citu salas daļu, ceturto atkal kaut kas cits. Man tas ļoti patīk, rutīna mani “ēd”. Pagaidām šis ir tas dzīvesveids, kā man patīk pavadīt savu ikdienu.”

Angļu valodas nozīme pasaulē

Un vēl sarunā pieskārāmies jautājumam par valodām. Vai angļu valoda ir tā, ar kuru kabatā vari ceļot pa dažādām pasaules malām?

“Angļu valoda noteikti ir ļoti spēcīga un ar to var arī pietikt. Ne vienmēr visi un visur runā angļu valodā, bet noteikti ir vieglāk komunicēt angļu nevis kādā citā valodā. Es pārzinu krievu un angļu valodu. Es noteikti vēlētos apgūt arī spāņu valodu, tā vienmēr ir bijusi mana slepenā mīlestība. Varbūt kādu dienu to arī izdarīšu. Valodas noteikti ir mūsu bagātība un – jo vairāk mēs zinām, jo bagātāki mēs esam.”

Ak, tik interesanta un vērtīga ir Alīnas pieredze, kurai, atgādināsim, var sekot līdzi Youtube.com kanālā, taču mūsu saruna pamazām tuvojas noslēgumam.

Vēl lūdzām Alīnai pastāstīt, kaut ko neaizmirstamu, kādu sev īpašu stāstu, ko viņa piedzīvojusi svešumā.

Viņa ilgi nedomā un saka: “Lekt ar izpletni Meksikā bija kas neaizmirstams, bet ļoti īss piedzīvojums! Noteikti gribētos atkārtot!”

“Bet, ja tā pavisam godīgi, tad tas noteikti saistās ar cilvēkiem. Tie noteikti ir cilvēki, kurus esmu satikusi katrā pasaules malā. Cilvēki veido pieredzi un atmiņas. Visbiežāk atceros cilvēkus, emocijas, ko konkrētais cilvēks manī radīja, sajūsmu, mācību, ko iznesu, iedvesmu. Daudz retāk vietas.”

Latvija – vai kādreiz Alīna atgriezīsies?

Noskaidrojām, ka Alīna no Latvijas aizbrauca tālajā 2012.gadā,  ziņkārība tomēr moka, vai kādreiz gribētos atgriezties uz dzīvi Latvijā.

“Iespējams. Varbūt kādu dienu. Varbūt dzīvot Latvijā kādu daļu gada. Šobrīd atrodos šeit un tik tālu nākotni neplānoju. Man Latvija ir ļoti mīļa, man ir liels prieks tur būt, tur ir visa mana ģimene, bet šobrīd nejūtos, ka man tur būtu jābūt ilgtermiņā, nejūtu, ka būtu īstais laiks. Taču viss ir iespējams,” sapņaini saka Alīna.

Pēdējais jautājums Alīnai – kura ir viņas vismīļākā vieta uz pasaules?

Un viņa tikpat mīļi atbild: “Mājas. Lai arī kur tās šobrīd nebūtu. Kur esmu es, tur arī ir manas mājas, un tā ir mana mīļākā vieta uz pasaules. Protams, arī dzimtene Latvija. Latvijai ir ļoti īpaša vieta manā sirdī. Un vienmēr būs.”

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube