XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, virsdiriģents Romāns Vanags Valsts prezidentam ieskicēja līdz šim paveikto darbu pie svētku plānošanas, kā arī paskaidroja, kādēļ svētkus nedrīkst pārcelt par vēl vienu gadu. R. Vanags piebilda, ka e-formāts ļaus svētkus pagarināt līdz pat š. g. oktobra beigām.

Uzklausot svētku mākslinieciskās vadības pārstāvjus, Valsts prezidents pauda savu nostāju par plānoto svētku rīkošanu, ņemot vērā to, ka ir ieguldīts liels darbs gan no organizatoru, gan no dalībnieku puses:

Esmu pārliecināts, ka svētkiem ir jānotiek šajā gadā, lai pieliktu punktu tam, kas līdz šim ir izdarīts, un dotu iespēju sākt jaunu ciklu. Ir jāpasaka paldies dalībniekiem un kolektīvu vadītājiem. Man ir prieks, ka visi esam par to vienisprātis!

Jāuzsver, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti gan ir pretējās domās, viņuprāt, būtu  jāatsakās no Skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšanas 2021.gadā.

Bērnu slimnīcas speciālisti aicina ne tikai valdību, bet arī katru pašvaldību un ģimeni apzināties, ka pandēmija nav beigusies un jebkāda veida pulcēšanās joprojām ir ar augstu risku rosināt strauju Covid-19 izplatību sabiedrībā.

Lasiet arī: BKUS speciālisti aicina atteikties no Skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšanas 2021.gadā

Atgriežoties pie notikušās tiešsaistes tikšanās, E. Levits pauda atbalstu svētku norisei e-vidē šogad, tomēr vērsa uzmanību uz tradīcijas būtisko lomu: “Valdībai būs jāpieņem lēmums, vai, ņemot vērā šī formāta lielo atšķirību no ierastās tradīcijas, šie svētki būtu uzskatāmi par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem vai arī par īpašu, ārkārtējai situācijai atbilstošu notikumu Dziesmu svētku kustības ietvaros. Ja valdība lemj, ka šie ir kārtējie XII Dziesmu un deju svētki, tad būtu jānorāda, ka šis ir izņēmuma formāts, bet nākotnē noteikti ir paturama spēkā kopā būšanas un kopā svinēšanas tradīcija, kas izsenis ir piederīga Dziesmu un deju svētkiem.”

Tāpat tikšanās laikā tika detalizēti pārrunāta plānotā svētku norise e-formātā – ko tā nozīmētu dalībniekiem un skatītājiem. R. Suhanovs uzsvēra, ka “bērniem, kuri šos svētkus ir gaidījuši, tiem cītīgi gatavojušies un kuri ir pelnījuši tajos piedalīties, nedrīkst atņemt šo iespēju. Turklāt e-svētki dos iespēju daudz niansētāk izcelt katru novadu un svētku dalībnieku, katrs bērns jutīsies īpašs un pamanīts”. Savukārt J. Jonelis pastāstīja, kā praktiski norit svētku gatavošana e-videi un kāda būtu skatītāja pieredze.

“Gatavošanās XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem notiek jau kopš 2017. gada. Aizvadītais gads ir pavadīts smagā darbā sabiedriskā kārtā, lai šie Dziesmu svētki notiktu. Iesaiste un gatavība noslēgt šo ciklu ir notikusi. Tādēļ ir jādod telpa jaunradei, lai gatavotos nākamajam ciklam,” skaidroja tautas deju projektu vadītāja Zanda Mūrniece.

Arī folkloras programmas režisori Māra Mellēna atzīmēja, ka “XII Dziesmu svētki būs īpašs pienesums Latvijas kultūrtelpai tieši ar e-vides konceptu, jo jau veselu gadu mēs dzīvojam e-vidē, un tā ir nopietni ietekmējusi ikviena ikdienu”.