Foto: Agnis Šmits

Šā gada jūnijā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) savairošanās. Šīs kukaiņu sugas dabiskais izplatības areāls ietver Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un tuvos austrumus. Zeltvēdera mūķene ir Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tā nekad nebija savairojusies masveidā, informē Valsts augu aizsardzības dienests.

Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet arī apdraud cilvēku veselību.

Tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot.

Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas izraisa cilvēkam ādas un arī acu iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus.

Šie matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti viegli un vējš tos var atkātoti pacelt gaisā. Matiņu radītie izsitumi var parādīties nekavējoties saskaroties ar kāpuru matiņiem vai arī pēc vairākām stundām. Izsitumi var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām nedēļām. Matiņus satur arī kāpuru veidotie satīklojumi, kāpuru austie kokoni, ko tie auž pirms iekūņošanās un nomestie apvalki, kāpuriem nomainot ādu. Tauriņu matiņi nav alerģiski.

Parasti medicīniskā palīdzība ietver negatīvo simptomu (niezes) atvieglošanu. Lielākais risks no toksiskajiem matiņiem ir no maija sākuma līdz jūlija beigām. Papildus ar cilvēku veselību saistītajām problēmām, vairākus gadus ilgstošas savairošanās, var izraisīt arī koku nokalšanu.

Kāpurus var viegli atpazīt pēc divām oranžām (dažkārt dzeltenām vai sarkanām) kārpiņām kāpura aizmugurējā daļā.

Kāpuri var viegli izplatīties ar auto transportu, kas novietots zem inficētiem kokiem. Tāpēc svarīgi ir nenovietot automašīnas zem šiem kokiem. Savairošanās parasti apdziest, kad patogēnās sēnītes izplatās kaitēkļa populācijā.

Strādājot zeltvēdera mūķenes savairošanās vietās, ieteicams uzvilkt  aizsargbrilles, respiratoru, cimdus un ciešu, sausu apģērbu.

Ja ir plānots veikt āra darbus sausā laikā, ieteicama pagalma laistīšana, lai toksiskie matiņi netiktu atkārtoti pacelti gaisā, bet «pieliptu» pie zemes. Lai atbrīvotos no kāpuriem, kas «apsēduši» dzīvojamās ēkas, vislabāk izmantot putekļu sūcēju ar ūdens filtru, ūdenim pievienojot nedaudz ziepjūdens.

Ja savairošanās tikko sākusies, tad ļoti efektīva ir satīkloto «ligzdu» nogriešana ziemā, agrā pavasarī, kad kāpuri vēl nav pametuši savas ligzdas.

Šobrīd novērojami pieauguši kāpuri.

Šobrīd ir svarīgi apzināt šī kaitēkļa savairošanās apmēru. Latvijas iedzīvotāji tiek lūgti ziņot par kaitēkļa novērojumiem.

Ziņas var sniegt:

  • Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākajiem ekspertiem
    Oskars Zaļkalns – tālr. 26188968; e-pasts: oskars.zalkalns@vmd.gov.lv
    Vasīlijs Kolačs – tālr. 29441040; e-pasts: vasilijs.kolacs@vmd.gov.lv
  • Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam Silava vadošajam pētniekam
    Agnis Šmits – tālr. 26543584; e-pasts: agnis.smits@silava.lv

Rakstu sagatavoja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, dr.biol. Agnis Šmits, Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs un Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts dr. silv. Oskars Zaļkalns.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube