Imants Liepiņš. Foto: Ekrānšāviņš no Youtube.com/Rīta kafijas kolāža

Viedokļa raksts.

Žurnālists Imants Liepiņš, kurš Ventspils domes vēlēšanās kandidēja no Nacionālās apvienības saraksta un netika ievēlēts, priekšvēlēšanu laikā ne vien rupji pārkāpa žurnālista ētiku, bet ignorēja arī priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu.

«Žurnālisti nevar būt politisko partiju amatpersonas. Ja žurnālists kandidē vēlēšanās, viņš aptur profesionālo darbību,» teikts Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas kodeksā. Savukārt Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) Ētikas kodeksā šāda punkta nav. Imants Liepiņš ir LŽS valdes loceklis, un viņam jau nu gan vajadzēja zināt, ka aktīva darbošanās žurnālistikā ar kandidēšanu vēlēšanās nav savienojama. Taču nekas tamlīdzīgs nenotika.

Žurnālists Liepiņš arī priekšvēlēšanu aģitācijas periodā turpināja aplaimot tautu ar savām izpausmēm un pēdējā no tām bija lasāma šā gada 2.jūnija Ventas Balsī, kur Imants Liepiņš bija ievietojis pašslavinošu rakstu Kā latviešu rakstnieks kļuva par Ventspils rakstnieku. Šis Liepiņa gara darbs satur visas politiskās reklāmas pazīmes – ir norādīts, ka viņš startē vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta, minēti arī trīs konkrēti priekšlikumi, ko kandidāts Liepiņš varētu dot Ventspilij ievēlēšanas gadījumā, taču norādes, ka tā ir politiskā reklāma un kas to apmaksā, nav.

Vēl interesantāk šķiet tas, ka 3.jūnijā pietiek.com parādījās kāda N.Andersona intervija ar Imantu Liepiņu, kuras ievadā bija bilsts, ka «šis ir aso un nepatīkamo jautājumu apkopojums». Ja šādi jautājumi ir «asi un nepatīkami», tad kādi gan N.Andersona izpratnē ir «komplimentāri un tīkami»?

Turklāt abi teksti stilistiski ir tik līdzīgi, ka gribot negribot rodas aizdomas – vai tikai zem N.Andersona maskas neslēpjas pats Liepiņš?

Vismaz vienā ziņā abiem autoriem saskan – abi cītīgi slavina Lembergu un lamā Lemberga oponentus, turklāt no LŽS Ētikas kodeksā deklarētā, ka «žurnālista galvenais uzdevums ir garantēt sabiedrībai patiesas un pārbaudītas informācijas saņemšanu», tur nav ne smakas.

Interesanti, ka N.Andersons kļuva īpaši ražīgs mēnesi pirms vēlēšanām. Viņa rakstu darbi galvenokārt veltīti Lemberga oponentu nogānīšanai un tematikas ziņā apbrīnojumi saskan ar KNAB izņemtajā anonīmajā  avīzē rakstīto. Tā vien gribas pajautāt – Liepiņ, tu?