Foto: Pixabay.com

Latvijā turpina izplatīties bīstama ozolu slimība – akūtā ozolu kalšana (Acute oak decline). Slimība novērota dažādās Latvijas vietās, bet lielākā bojāto koku koncentrācija ir Talsu apkaimē. Slimības skartie ozoli aiziet bojā samērā ātri, parasti trīs piecu gadu laikā kopš simptomu parādīšanās. Valsts meža dienests aicina pievērst uzmanību ozolu stumbriem, un vai uz tiem nav manāmi slimības simptomi. Ja tie pamanīti, ziņot Valsts meža dienesta speciālistiem.

Akūto ozolu kalšanas slimību ierosina vairākas baktēriju sugas, no kurām visbiežāk ir sastopamas divas – Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii. Šīs baktērijas tikusi konstatētas arī kalstošajos ozolos dabas parkā “Talsu pauguraine”.

Akūtā ozolu kalšana sevišķi izplatīta ir Lielbritānijā, kur šobrīd notiek intensīvi šīs slimības pētījumi. Pēc britu zinātnieku teiktā, slimība skar galvenokārt tikai nobriedušus ozolus – tādus, kas ir vecāki par 50 gadiem un kuru diametrs krūšu augstumā ir vairāk nekā 30 cm. Slimība ozolus apdraud gan dabiskās, gan mākslīgās ekosistēmās, tai skaitā mežos, parkos, lauksaimniecības zemēs un pilsētvidē.

Svarīgākā pazīme, pēc kuras slimību iespējams atpazīt, ir tā, ka no inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums (eksudāts), kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Brūču garums ir ap 10 – 20 cm un platums ap 1 – 2 cm. Iesākumā tumšā šķidruma izdalīšanās vērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam tā var būt novērojama arī koka lapotnē, šķidruma izdalīšanās parasti vērojama pavasarī (martā – jūnijā) un rudenī (oktobrī – novembrī). Plašas sulojošas brūces ar rūgstošas sulas izdalījumiem nav šīs slimības pazīmes, uzsver Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube