Foto: Unplash.com

Valdība otrdien, 29.jūnijā, apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Pirmie soļi šīs stratēģijas īstenošanai jau tiek sperti, jo ir uzsākti darbi, lai Rīgas apvedceļu pārbūvētu par četru joslu ātrgaitas autoceļu, informē Satiksmes ministrija.

Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijas no 2020. līdz 2040.gadam mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā.

Valsts galvenos autoceļus paredzēts pārbūvēt par ātrgaitas autoceļiem līdz 2040.gadam, izbūvējot vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometriem stundā.

“Ilgtermiņa valsts ceļu attīstības stratēģija nākamajiem 20 gadiem ir izdiskutēta ar pašvaldībām, Saeimas komisijām un apstiprināta Autoceļu padomē. Tas ir redzējums, kā sakārtot valsts galvenos autoceļus, lai nodrošinātu labāku sasniedzamību starp Latvijas novadu centriem, samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, jo liela daļa negadījumu rodas, veicot apdzīšanas manevrus, un veicinātu vides aizsardzību, samazinot siltumnīcefektu gāzu emisijas. Ilgtermiņa plānošana ir nepieciešama, lai savlaicīgi paredzētu ceļu attīstību un pamatotu finansējuma piesaistīšanu no Eiropas fondiem, veidotu publiskās un privātās partnerības projektus,” teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Ilgtermiņa autoceļu attīstības stratēģija ietver rīcības plānu valsts galveno autoceļu pārbūvei. Mums ir svarīga arī reģionālo ceļu tīkla attīstība, par ko ir izstrādāts plāns līdz 2027.gadam. To pakāpeniski izdiskutēsim ar ekspertiem, pašvaldību un sabiedrības pārstāvjiem, lai kopīgi vienotos par darba prioritātēm un attiecīgi plānotu valsts finansējumu reģionālo ceļu atjaunošanai,” teica ministrs.

Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijas īstenošana ir sākusies ar pirmajiem darbiem Rīgas apvedceļa pārbūvei par mūsdienīgu ātrgaitas autoceļu. “Tas ne tikai dos laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzīs auto plūsmu apkārt Rīgai un uzlabos ceļu satiksmes drošību,” skaidroja T. Linkaits.

Šobrīd Rīgas apvedceļa pārbūvei par ātrgaitas autoceļu VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir uzsākuši ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru diviem posmiem – valsts galvenajam autoceļam A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) un valsts galvenajam autoceļam A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne).

Rīgas apvedceļa izpētes projekta ietvaros plānots precizēt trases novietojumu, ceļu mezglu konfigurāciju un paralēlo ceļu izvietojumu. Rīgas apvedceļā plānoti divlīmeņu ceļu mezgli ar visiem nozīmīgākajiem autoceļiem un fiziski nodalītas braukšanas joslas. Rīgas apvedceļa pārbūves izmaksas, ieskaitot apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu, sastāda aptuveni 540 miljonus eiro, un to ir paredzēts realizēt līdz 2030.gadam.

Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana autoceļu posmu pārbūvei un tālāka būvprojekta izstrāde ilgst aptuveni 2 gadus. Zemju atsavināšanai nepieciešams 2-3 gadu laiks, kas tiek uzsākta, ja būvniecības iecere ir apstiprināta, paskaidro ministrijā.

Vienlaicīgi LVC ir uzsākuši jauna autoceļa gar Rail Baltica dzelzceļa līniju būvniecības iespējamības izpēti posmā no valsts galvenā autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) netālu no Vangažiem līdz aptuveni Skultei, kur iespējamais autoceļš pievienotos valsts galvenajam autoceļam A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži). Šāda autoceļa izbūve ļautu nevirzīt autotransporta tranzīta plūsmu caur blīvi apdzīvoto Baltezeru un Ādažiem, atzīmē Satiksmes ministrija.