Foto izgūts no GrassLIFE pētījuma

Meža zemenes pazīst visi, un tā ir īpaša jūlija delikatese, taču meža zemenēm (Fragaria vesca) ir kādas ne tik plaši pazīstamas, bet izcilas radinieces, kas atrodamas dabiskajās pļavās – spradzenes (Fragaria viridis), pastāsta Latvijas Dabas fonds.

Interesanti, ka tās ir vienīgās ogas Latvijā, kuras aug pļavās, un spradzene ir arī viena no dabisko pļavu indikatorsugām, kas norāda, ka šīs ogas var augt tikai ļoti tīrā un dabiskā vidē. No meža zemenēm spradzenes atšķiras ar izteikti citādāku aromātu, kuru raksturo pikanta, svaigi augļaina buķete.

Noraujot spradzeni no kātiņa, ir dzirdams īpatnējs sprakšķis, no kā arī cēlies šī auga nosaukums. Vēl spradzeni no meža zemenes var atšķirt, aplūkojot tās lapu – lapas gala vidējais zobiņš ir īsāks par abpus blakus esošajiem zobiņiem. Spradzenes sastopamas daudz retāk nekā meža zemenes – tās jāmeklē sausās pļavās kaļķainās augsnēs, ogas ienākas jūlijā.

Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE ietvaros ir īstenots pētījums, kurā pirmo reizi veikta spradzeņu un meža zemeņu sastāvā esošo bioloģiski aktīvo vielu sastāva kompleksa izpēte. Pētījumā atklāts, ka spradzenes ir saldākās savvaļas ogas Latvijā – tajās ir īpaši augsta saharozes koncentrācija, kas citās Latvijā augošās ogās ir zema vai nav vispār atrodama.

Tāpat pētījumā, aplūkojot gan ogu, gan lapu sastāvu, pierādīts, ka spradzeņu lapās ir augsts polifenolu – savienojumu, kam piemīt antioksidatīvas īpašības, saturs, iegūtie ekstrakti uzrādīja spēju efektīvi saistīt brīvos radikāļus, savukārt polifenolu saturs spradzeņu, dārza un meža zemeņu ogās ir līdzīgs.

Par pētījuma novitāti var uzskatīt to, ka pirmo reizi spradzeņu lipīdu sastāvā ir atrastas vairākas vērtīgas vielas, piemēram, omega taukskābes, vitamīns E, steroli, turklāt spradzeņu ogās ir konstatēts augstāks lipīdu saturs nekā dārza vai meža zemenēs. Metālu analīzes pētīto spradzeņu lapās un ogās parāda, ka spradzenes aug tīrās, neskartās vietās un spradzeņu esamība konkrētos biotopos liecina par augstu vides kvalitāti.

Pētījuma autors ir Latvijas Universitātes vides zinātņu doktorants un SIA Mikrotīkls stipendiāts Linards Kļaviņš. Viņš stāsta: “Šīm ogām ir īpaša vērtība kā retiem, unikāliem augiem, kuru saglabāšana prasa tīru vidi, rūpes par to, dabas vērtību aizsardzību. Tāpat spradzenes ir nozīmīgs bioloģiskās un ģenētiskās daudzveidības elements, turklāt ar augstu uzturvērtību.”

Projekta GrassLIFE vadītāja Inga Račinska norāda: “Spradzenes un to sastāvā esošās bioloģiski aktīvās vielas paver iespēju radīt jaunus, ekskluzīvus un inovatīvus produktus ar lielu pievienoto vērtību – spradzenes vēsta par dabiskajām pļavām, to saglabāšanu un unikalitāti. Piemēram, zemnieku ražots no dabiskās pļavas nākušu spradzeņu ievārījums būs izcils garšas ziņā un nesīs līdzi veselu stāstu par dabisko pļavu – nopērkot šādu produktu, cilvēks būs atbalstījis dabiskās pļavas saglabāšanu un tās apsaimniekotājus.”

Spradzenes ir viena no Latvijas dabisko pļavu indikatorsugām. Tāpēc, atrodot spradzenes, visdrīzāk tuvumā būs liela augu daudzveidība – arī citas dabisko pļavu augu sugas. Šādas pļavas Latvijā saglabājušās vien 0,7% teritorijas – pirms 100 gadiem tās klāja 30% Latvijas.

Atrodot spradzenes pļavā, tās droši var vākt un baudīt, taču jāatceras, ka privātās pļavās to drīkst darīt tikai ar īpašnieka atļauju, tāpat augus jāvāc saudzīgi, neizraustot saknes un neizbradājot.

Pētījumā analizētas 2020.gada vasarā 30 Latvijas vietās ievāktas spradzenes un spradzeņu lapas. Pētījums pieejams šeit: https://grasslife.lv/wp-content/uploads/2021/06/Spradzenes-zinojums_FINAL.pdf. 

youtube icon
Abonēt youtube