Foto: Unplash.com

Mēs nekad iepriekš neesam varējuši būt tik brīvi ēdiena un dzīvesveida izvēlē kā tagad. Tomēr iespēju pārbagātība nepalīdz mums dzīvot veselīgāk. Pētījumi rāda, ka katram otrajam Eiropas iedzīvotājam ir liekais svars vai aptaukošanās, un arvien vairāk cilvēku ar svara problēmām ir arī Latvijā.

Eiropas zinātnieki piedāvā risinājumu – pārtikas marķēšanas sistēmu Nutri-Score, kas palīdzēs ģimenēm izvēlēties veselīgākas preces un izdarīt apzinātāku izvēli, izlemjot, kuras pārtikas preces dos lielāku labumu.

Lolita Neimane iesaka

Dietoloģe Lolita Neimane ir viena no 281 Eiropas zinātniekiem, kura ar savu parakstu apliecinājusi atbalstu uzturvielu rādītāja sistēmas ieviešanai Eiropā.

“Man šī iniciatīva likās ļoti vērtīga, jo tā palīdzēs izglītot patērētājus par pārtikā lietojamo produktu patēriņu, kurš ir jāierobežo un kurš ir jāveicina no sabiedrības veselības viedokļa,” atzīst Neimane.

Slimību profilakses un kontroles centra Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu liecina, ka normāls ķermeņa masas indekss ir tikai 39,5% iedzīvotāju, bet pārējiem – masas indekss neatbilst normai.

Dati liecina, ka lieka ķermeņa masa ir 34,6% Latvijas iedzīvotāju: aptaukošanās vērojama 19,5% vīriešu un 28,3% sieviešu, bet liekais svars ir 39% vīriešu un 30,7% sieviešu. Savukārt 2018./2019. mācību gadā veiktā Veselības ministrijas “Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma” rezultāti liecina, ka 25,1% skolēnu ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās.

Kas ir pārtikas marķēšanas sistēma Nutri-Score?

“Neveselīgi uztura paradumi ir būtiski liekā svara un aptaukošanās faktori, kas noved pie hroniskām saslimšanām, tostarp vēža, sirds un asinsvadu, un metabolsis sindroma slimību attīstības riska,” uzsver dietoloģe.

Zinātnieku izstrādātā Nutri-Score sistēma ļauj aprēķināt produkta uzturvērtību, pamatojoties uz tajā esošo noderīgo un neveselīgo sastāvdaļu saturu, norāda zinātnieki.

Produktam tiek piešķirts vērtējums, kas sastāv no viena burta (kopā tie ir pieci: A, B, C, D un E) un krāsas (no zaļas līdz sarkanai). Marķējumam ir jāatrodas iepakojuma priekšpusē, un ar to tiek klasificēti ēdieni un dzērieni, katram produktam piešķirot krāsas un burta vērtējumu no A līdz E atkarībā no produkta uzturvērtības. Ar “A” apzīmē veselīgāku produktu, bet ar “E” – mazāk veselīgu.

Izmantojot šo sistēmu, zinātnieki norāda, ka pircēji varēs viegli salīdzināt vienas un tās pašas kategorijas produktu uzturvērtību, piemēram, picas vai maizes, un izvēlēties produktu ar labāko vērtējumu. Vienlaikus sistēma Nutri-Score izceļ veselīgākos pārtikas produktus, piemēram, riekstus, augļus un dārzeņus, kā arī aprēķina kalorijas un sastāvdaļas, kuras būtu jāierobežo, piemēram, piesātinātos taukus, sāli un cukuru.

Sākot ar 2016.gadu, visiem pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kurus pārdod ES, iepakojuma aizmugurē jābūt etiķetei, kurā norādītas produkta sastāvdaļas. Lai gan gatavo produktu marķēšana, izmantojot Nutri-Score sistēmu, šobrīd nav obligāta nedz Latvijā, nedz citās ES valstīs, dažās Eiropas valstīs (Francijā, Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Luksemburgā, Nīderlandē) sistēma jau tiek izmantota. Ņemot vērā sistēmas zinātnisko pieeju, tagad norisinās diskusijas par kopējas Eiropas prakses ieviešanu galaproduktu marķēšanai, izmantojot Nutri-Score.

Jāsaprot, ka sistēmas ieviešana nav brīnumlīdzeklis

Speciālisti gan uzsver, ka uzturvielu rādītāja sistēmas ieviešana pati par sevi nespēs atrisināt visas uztura problēmas, ar kurām saskaras Eiropas valstis.

Tomēr šis vienkāršais pārredzamības rādītājs, kas ir zinātniski pierādīts kā efektīvs, būs svarīgs solis, lai palīdzētu Eiropas patērētājiem izvēlēties veselīgāku pārtiku, uzsver zinātnieki.

Pētījumi pierāda, ka uzturvielu rādītāja sistēmas klātbūtne visos pārtikas produktu iepakojumos veicinātu pārtikas patēriņa izmaiņas un palīdzētu par 3,4% samazināt mirstību, kas ir saistīta ar hroniskām saslimšanām, norāda izveidotāji.

Vienlaikus minot, ka šis ir visefektīvākais marķējums, lai samazinātu produktu ar zemu uzturvielu kvalitāti izvēles porciju, tādējādi palīdzot ierobežot šo produktu pārmērīgu patēriņu.

Jebkuras izmaiņas uzturvielu marķējuma prasībās paredz zināmu laika un resursu ieguldījumu. Arī atbalsta trūkums no ražotāju puses neatvieglo šī marķējuma ieviešanu. Pretestība no ražotājiem ir saistīta ar apziņu, kurā marķējuma kategorijā ietilps viņu ražotais pārtikas produkts un nevēlēšanos mainīt receptūras.

“Es ceru, ka uzturvielu rādītāja sistēmas ieviešana palīdzēs izglītot patērētājus un vairāk pievērsties uztura jautājumiem, kā rezultātā samazinātos slimību daudzums un pagarinātos cilvēka dzīves ilgums,” rezumē Lolita Neimane.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube