Foto: Flick.com/Latvian Foreign Ministry

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) rosina palielināt darba stundas tarifa likmes pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un paaugstināt ēdināšanas izdevumu kompensāciju balsošanas un balsu skaitīšanas dienās, ziņo CVK.

Tas esot nepieciešams, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu un veicinātu atbilstošas kvalifikācijas speciālistu piesaisti.

Kā informē CVK, šo mērķu īstenošanai 2022.gada Saeimas vēlēšanu budžetā nepieciešami papildu 1 909 875 eiro, bet 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu budžetā – 1 823 886 eiro.

CVK ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Finanšu ministrijai un Saeimai, aicinot atbalstīt nepieciešamā finansējuma piešķiršanu.

Atbilstoši Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumam Ministru kabinetam atlīdzības apmērs pašvaldību vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem, sekretāriem un komisijas locekļiem jāpārskata reizi četros gados – iepriekšējā kalendāra gadā pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām.

Kārtējām Saeimas vēlēšanām Latvijā jānotiek nākamā gada 1.oktobrī, tāpēc CVK sadarbībā ar Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Atlīdzības politikas grupu ir sagatavojusi grozījumus MK noteikumos.

Grozījumi paredz vēlēšanu komisijās nodarbināto darba tarifa stundas likmi komisijas priekšsēdētājam noteikt robežās no 7,78 līdz 11,97 eiro (šobrīd stundas likme ir 3,28–9,10 eiro), komisijas sekretāram – no 7,00 līdz 10,10 eiro (šobrīd 3,10–7,6 eiro) un komisijas loceklim – no 6,00 līdz 7,78 eiro (šobrīd 2,50–3,83 eiro).

Vēlēšanu komisijas locekļu ēdināšanas izdevumu kompensācijas apmēru balsošanas un balsu skaitīšanas laikā tiek rosināts paaugstināt no 5,69 eiro līdz 8,00 eiro, pielīdzinot šo likmi valstī noteiktajam komandējumu dienas naudas apmēram.

CVK ieskatā, ekonomiskajai situācijai un vidējai darba samaksai valstī atbilstoša atalgojuma noteikšana palīdzēs stiprināt demokrātisku vēlēšanu institūtu, dos iespēju vēlēšanu rīkošanā piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas speciālistus un nodrošināt kvalitatīvu vēlēšanu procesu vēlētājiem, kas īpaši svarīgi saistībā ar plānoto tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanu Saeimas vēlēšanās.

Jāņem vērā, ka pēdējos gados ievērojami augušas arī nepieciešamās prasmes darbam vēlēšanu iecirkņos.

Vēlēšanu komisijas locekļiem mūsdienās jāprot rīkoties ar viedierīcēm, vēlēšanu datorprogrammām, datu bāzēm, skeneriem, kā arī jāvar strādāt garas darba stundas vairāku dienu garumā, norāda CVK.

Tāpat šis darbs prasa augstu stresa noturību, atbildības un pienākumu izjūtu, rūpību un precizitāti, spēju vēlēšanu nedēļā strādāt virsstundas un nakts stundas, motivāciju un spēju ātri apgūt vēlēšanās izmantotos IT risinājumus.

Uz nepietiekamu finansējumu vēlēšanu komisiju locekļu atlīdzībai un nekonkurētspējīgām darba stundas likmēm valsts finansētās vēlēšanās vēstulē CVK un Saeimai norāda arī Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas un vairāku citu pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāji, uzsverot, ka šī situācija rada būtiskus riskus vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošanai un kvalitatīva vēlēšanu procesa nodrošināšanai, gatavojoties Saeimas vēlēšanām.

Pašvaldību vēlēšanās, kad vēlēšanu komisiju darbs tiek apmaksāts no pašvaldības budžeta, lielākajā daļā pašvaldību vēlēšanu iecirkņos nodarbinātajiem tiek piemērotas daudz augstākas stundas likmes, nekā tas ir valsts nozīmes vēlēšanās.

Komisijā skaidrō, ka kvalificētu un motivētu darbinieku trūkuma dēļ grūtības izveidot vēlēšanu iecirkņu komisijas bijušas jau iepriekšējās Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ja netiks rasts papildu finansējums darba samaksas paaugstināšanai, nākamā gada Saeimas vēlēšanās atalgojuma likmes vēlēšanu komisijas nodarbinātajiem būs jānosaka tādā pašā apmērā, kādas tās bija 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās: komisijas priekšsēdētājam – 4,40 eiro, komisijas sekretāram – 4,20 eiro un komisijas loceklim – 3,20 eiro.

Tajā pašā laikā 2020.gadā vidējā darba stundas likme valstī bija 7,14 eiro, bet šogad noteiktā minimālā darba stundas likme ir 3,13 eiro.

Ja atlīdzība par darbu vēlēšanu komisijā nebūs konkurētspējīga, tas var apdraudēt nākamgad gaidāmo Saeimas vēlēšanu norisi un tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanu, jo varētu neizdoties piesaistīt atbilstošus speciālistus un nokomplektēt daļu vēlēšanu iecirkņu komisiju, pauž CVK.

“Šādā gadījumā, lai nodrošinātu vēlēšanas, var nākties piemērot tādus risinājumus kā daļas iecirkņu slēgšana vai vēlēšanu iecirkņu darba stundu samazināšana.”

Neviens no šiem risinājumiem CVK ieskatā nebūtu atbalstāms, jo radīs papildu apgrūtinājumu vēlētājiem piedalīties vēlēšanās, mazinās vēlētāju apkalpošanas ātrumu un kvalitāti, apgrūtinās balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātu apkopošanu, mazinās uzticamību vēlēšanām un valstij kopumā.

Tāpat jāņem vērā, ka liela daļa vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu pamatdarbā saņem atalgojumu, kas ir pielīdzināms vidējam atalgojumam valstī vai augstāku (piemēram, IT speciālisti), kas noteikti nemotivē vēlēšanu nedēļā lūgt atbrīvojumu no pienākumiem savā pamatdarbā, lai iesaistītos vēlēšanu rīkošanā.

CVK sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šā gada martā veiktajā aptaujā tika jautāts, ja būtu tāda iespēja, vai respondenti vēlētos strādāt vēlēšanu iecirknī, ņemot vērā, ka darba apjoms ir septiņas dienas vēlēšanu nedēļā. Divas trešdaļas jeb 66% aptaujāto norādīja, ka nevēlētos strādāt vēlēšanu iecirknī. Savukārt 13% pētījuma dalībnieku atzina, ka būtu ar mieru strādāt par noteiktu naudas summu, un visbiežāk minētā summa bija 500 eiro.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube