Foto: Pixabay.com

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms Covid-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas sākuma 2019.gada 4.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Neskatoties uz joprojām spēkā esošajiem ierobežojumiem, Latvijas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī ir augusi par 10,3% salīdzinājumā ar 2020.gada otro ceturksni. Tas ir nedaudz straujāk nekā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4%, Centrālās statistikas pārvaldes datus komentē Bankas Citadele ekonomists  Mārtiņš Āboliņš.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts.

Ekonomists skaidro, ka straujā ekonomikas izaugsme Latvijā otrajā ceturksnī ir saistīta ar pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu ekonomikā, vienreizējiem pabalstiem un ievērojamu valsts atbalstu ekonomikai, augstāku patērētāju pārliecību Latvijā, kā arī ļoti labvēlīgu ārējo ekonomisko vidi. Pasaules rūpniecībā pieprasījums šobrīd pārsniedz piedāvājumu, savukārt ASV, eirozonas, kā arī citu lielo ekonomiku monetārā un fiskālā politika ir ļoti stimulējoša. Tā rezultātā ražojošo nozaru izlaide otrajā ceturksnī ir augusi par 6,7 %, savukārt pakalpojumu nozaru izlaide – par 11 %.

Šī gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītāji ir negaidīti pozitīvi, taču kopumā tie maz pasaka par Latvijas ekonomikas spēku un noturību, kā arī izaugsmes potenciālu pēc valsts atbalsta pasākumu izbeigšanas. “Tas ir būtiski jo, neskatoties uz Covid-19 otro vilni un būtiskiem ierobežojumiem ekonomikā, kopš pērnā gada rudens Latvijas lielo ekonomikas rādītāju prognozes, piemēram, IKP, inflācija vai bezdarbs, nav būtiski mainījušās. Taču plānotais budžeta deficīts 2021.gadā ir pieaudzis no 3,7% līdz aptuveni 9%, un valsts parāda pieaugums šogad būs tuvu 2 miljardiem eiro,” tā M. Āboliņš.

Līdz šim Latvijas ekonomika Covid-19 pandēmijas laikā ir atpalikusi no kaimiņiem un cerams, ka otrā ceturkšņa labais pieaugums ļaus vismaz daļēji atgūt zaudēto. Vienlaikus Covid-19 pandēmija joprojām ir risks ekonomikai, lai arī citu valstu pieredze rāda, ka vakcīnas ievērojami samazina smagas saslimšanas un mirstību.

Ekonomists arī norāda: “Diemžēl Covid-19 vakcinācijas aptvere Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un būtiski atpaliek arī kaimiņiem, tādēļ rudenī ir ļoti iespējami jauni vīrusa uzliesmojumi un ierobežojumi ekonomikā. Tas bremzētu kopējo ekonomikas izaugsmi, tomēr lielākais risks tas noteikti ir pakalpojumu nozarēm, kuras joprojām nav atkopušās no Covid-19 iepriekšējiem viļņiem.”

Taču, neskatoties uz šiem riskiem, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šī gada otrajai pusei un 2022. gadam joprojām ir gana pozitīvas. “Pēc manām prognozēm, Latvijas IKP pieaugums šogad varētu pārsniegt 4%, savukārt 2022. gadā izaugsme, visticamāk, būs ap 5%. Latvijas mājsaimniecības Covid-19 pandēmijas laikā ir uzkrājušas ievērojamus līdzekļus, kas, mazinoties ierobežojumiem, varētu ieplūst ekonomikā. Tāpat nākamgad Latvijā sāks ieplūst ES ekonomikas atveseļošanas fonda investīcijas un, mazinoties ierobežojumiem, pakalpojumu nozares varētu dot vienreizēju 3-3,5 % IKP pieaugumu. Ārī ārējais pieprasījums joprojām ir spēcīgs.”

Taču pasaules ekonomikas izaugsmes maksimums, visticamāk, jau ir sasniegts, savukārt negaidīti straujš inflācijas pieaugums varētu likt mazināt ekonomikas atbalsta pasākumus. Un Latvijai nākamgad ir nepieciešams būtiski mazināt fiskālo deficītu, tādēļ ekonomikas attīstības perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras, skatījumu izsaka ekonomists.