Foto: Pixabay.com

Pelde upē, ezerā vai dīķī ir viens no patīkamākajiem veldzēšanās veidiem vasarā, taču, kā rāda statistika, arī viens no bīstamākajiem. Ik vasaru Latvijā noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku, un diemžēl šī dramatiskā tendence nemazinās – Latvija turpina ieņemt noslīkušo cilvēku skaita līderpozīcijas Eiropā.

Turklāt peldoties vai atpūšoties pie ūdens, daudzi gūst traumas, kas arī var atstāt neatgriezeniskas sekas. AAS BALTA (PZU grupa) atlīdzībās par ūdenī gūtajām traumām šovasar izmaksājusi ap 10 000 eiro.

Latvijas iedzīvotāju vēlme peldēties – lielāka par apdomību

Kā liecina BALTA pieredze, pārgalvīgas rīcības rezultātā ūdeņos gūto traumu skaits gadu no gada diemžēl nemazinās. Lielākoties nemainās arī traumu raksturs: peldoties tiek gūtas grieztas brūces, cilvēki sasitas un lauž kaulus, neapdomīgi lecot ūdenī, iedzīvojas lauztās ribās pēc kritiena ar ūdensslēpēm, savainojas skrienot un paslīdot krastā vai uz laipas. Šogad BALTA saņēmusi vairāk nekā 100 atlīdzību pieteikumu par traumām, kas gūtas, neapdomīgi peldoties vai lecot ūdenī.

Diemžēl skarba ir arī noslīkušo statistika: pērn peldsezonas laikā no 15. maija līdz 15. septembrim noslīka 56 cilvēki, tostarp pieci bērni. Šogad ir jau vairāk nekā 80 bojāgājušo, kurus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir izcēlis no ūdenstilpēm, un peldsezona vēl ne tuvu nav noslēgusies.

Peldētprasmes un slīkšanas statistika ir traģiska – svarīgi veicināt sabiedrības izglītību

Saskaņā ar SKDS pētījumu 64% Latvijas iedzīvotāju peldēt neprot un tikai 6% peld teicami. Par to liecina arī slīkušo skaits: Eiropas Savienībā Latvija ieņem šī skaudrā topa pirmo vietu ar 6,15 slīkšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Lai gan par laimi ne visi slīkšanas gadījumi beidzas ar noslīkšanu, tomēr statistika ir dramatiska: slīkšanu kaut reizi mūžā ir piedzīvojis katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, liecina BALTA pērn veiktā aptauja.

Jau vairākus gadus ar dažādām informatīvām kampaņām sabiedrības izglītotību par drošu peldēšanu veicina biedrība “Peldēt droši”. Tās dibinātāja un vadītāja Zane Gemze atgādina – ūdens kompetence nav tikai peldētprasme, bet virkne dažādu prasmju, kas jāapgūst, lai satraucošās situācijās palielinātu izredzes izdzīvot.

“Peldētprasme, sabiedrības kopējā un katra indivīda izpratne par drošu atpūtu pie ūdens ir pamats, lai mazinātu traģisko statistiku. Tas ir arī labiekārtotu peldvietu jautājums. Nereti nepietiekami sakārtota infrastruktūra liedz glābšanas dienestiem un mediķiem piekļūt nelaimes vietai. Pašvaldībām jāizvērtē peldvietas un jābūt soli priekšā, ja notiks nelaime. Savukārt katra sabiedrības locekļa atbildība ir izvērtēt, vai lēciens uz galvas necaurredzamā, nepazīstamā ūdenī vai dižošanās ar ūdenssporta līdzekļiem cels pašvērtību, ja sekas būs smaga trauma,” aicina Zane Gemze.

Lūk, 12 būtiski ieteikumi, ko vērts paturēt prātā, lai izvairītos no traumām un traģiskām sekām:

• Ja esi pārkarsis, ūdenī ej lēnām, lai nerastos straujas ķermeņa temperatūras izmaiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.

• Ne mirkli nenovērs uzmanību no bērna! Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt – bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.

• Neesi pārdrošs – neriskē! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.

• Atceries, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matrači, bumbas u. c.) ir tikai rotaļlietas, nevis peldēšanas aprīkojums! Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste.

• Jau iepriekš ar bērniem pārrunā, kā rīkoties situācijā, ja notikusi nelaime!

• Ņem vērā, ka bīstamākās traumas tiek gūtas, lecot ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, tāpēc, pirms to dari, izvērtē, vai to tiešām vajag!

• Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, velc glābšanas vesti! Obligāti bērnam.

• Vienmēr pieskatiet viens otru, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt!

• Nepeldies viens! Ja ūdenī radīsies problēmas, līdzās nebūs neviena, kas varētu palīdzēt.

• Nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā!

• Nekad nedodies peldēt, ja esi lietojis alkoholu!

• Atceries – ārkārtas situācijā zvani 112!