Ekrānšāviņš no Facebook

Pēdējās dienās plašu sabiedrības uzmanību piesaistījis trīs gadus vecais Bruno, kuram ļoti nepieciešama gan finansiāla palīdzība, gan labas domas. Puisēna mamma Monta Krūmiņa sociālajos tīklos dalās ar bērna veselības atspoguļojumu, lai tiktu sadzirdēta, lai lūgtu palīdzību.  

Vēlreiz iepazīstināsim ar māmiņas rakstīto:

14.augusta rīts bija Bruno trešā dzimšanas diena. Gatavojāmies doties nosvinēt to, bet pamostoties Bruno trīs reizes vēma, domājot ka tas ir kāds vēdera vīruss, tika iedots vien smecta pulverītis, bērns atdzīvojās, jūtās labi, un šķita, ka tomēr nekas nekaiš.

Tad 17.augustā bijām laukos pie vecmammas un atkal no rīta pamostoties bija vemšana, pēc tam sazinājāmies ar ģimenes ārsti un pieteicām vizīti uz nākošo dienu, tajā pašā dienā pamanījām, ka acu baltumi ir palikuši dzeltenīgi, vakarā parādījās temperatūra 37,6, gājām gulēt un gaidījām vizīti pie ārsta. Nākamajā diena pie ārsta tika veikta apskate un tika nodotas dažādas analīzes. Devāmies mājas un ap plkst. 19.00 saņemam zvanu, ka steidzami ir jādodas uz BKUS (Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu) Torņkalnā, jo analīzes uzrādīja aknu bojājumu radītājus ASAT / ALAT bīstami augstus.

Devāmies uz slimnīcu, tika veiktas analīzes un pārbaudes, pēc kurām 19.augusta rītā mūs nolēma ievietot 7..odaļā – infekciju slimību nodaļa. Vairākas dienas tika uzskatīts, ka tas ir kāds no hepatītiem, bet pilnīgi visas analīzes veicot un izmeklējot neatrada nevienu cēloni un iemeslu, kāpēc akna ir bojāta un kādēļ visi radītāji neuzlabojas. Katru dienu sāka palikt arvien sliktāk. Bērnam nekas vairs neinteresēja, viņš neēda, nedzēra, nerunāja un skatījās vienā punktā vai gulēja. Naktis mocījās ar vēdersāpēm un sliktu dūšu, vemšanu, tā pagāja nedēļa šajā nodaļā un viss bija palicis tikai sliktāk.

25.augustā pie mums ieradās ārsti no intensīvas terapijas nodaļas un nolēma Bruno pārvest uz savu nodaļu, jo veselības stāvoklis tikai pasliktinājās, tika veikti izmeklējumi visu diennakti, ņemtas analīzes, uz visu iespējamo arī uz ģenetiski iedzimtām slimībām .

Nākamajā rīta devāmies pie Bruno ( intensīvajā nodaļa nedrīkst klāt būt vecāki naktī) ar cerību ka pa nakti ir uzlabojušies analīžu rādītāji, bet tā nebija, tika lemts par transportēšanu uz Hamburgu Universitätskrankenhaus Eppendorf (UKE), pie zinošiem un pieredzējušiem speciālistiem, jo, iespējams, nepieciešams veikt aknas transplantāciju, ko Latvijā bērniem neveic. Tika izsaukta mediķu lidmašīna uz Latviju, plkst. 17.00 bijām lidostā un tikām pārvesti uz Hamburgas klīniku.

Šobrīd atrodamies Intensīvās terapijas nodaļā, uzlabojumu nav, akna neveic savas funkcijas, ir problēmas ar asins recēšanu, tiek testēti vecāki, lai varētu kļūtu par donoriem bērnam, veikti neskaitāmi izmeklējumi un Bruno tiek uzmanīts ik mirkli.

Bērns ir ļoti dzeltens, apātisks, viegli aizkaitināms, nevēlas komunicēt, neēd. Ja kaut ko arī ieēd,  tad visbiežāk tiek izvemj, tādēļ tiek barots caur zondi. Šobrīd stāvoklis vēl joprojām ar katru dienu pasliktinās. Pilnīga diagnoze vēl nav noteikta, aknu bojājumu noteikšana ir ļoti sarežģīta, šobrīd visvairāk tiek liktas aizdomas un iespējamība uz kādu vīrusu paveidu, kas strauji – 10 dienu laikā – ļoti atraktīvu, dzīvespriecīgu bērnu ir padarījis pilnīgi nevarīgu, apātisku.

Nieres vēl šobrīd spēj funkcionēt, bet pie lielā zāļu daudzuma arī to stāvoklis lēnam pasliktinās. Ārsti vēlas dot viņam iespēju cīnīties un pāris dienas atlikt aknu transplantāciju, jo pastāv iespēja, ka pēkšņi tā sāks vēl reaģēt un atkopties.

Transportēšanu no Latvijas uz Vāciju un operāciju apmaksā valsts, bet par pēcoperācijas rehabilitāciju un viss ar to iesaistītas izmaksas un transportēšana uz Latviju ir jāsedz pašiem. Tā kā nav diagnozes, nav arī konkrētu termiņu atlabšanai vai zināmu kopējo izmaksu. Zināms ir tikai tas, ka jebkurā gadījumā tas nebūs lēti un ātri. Mēs abi vecāki šobrīd esam visu diennakti uz maiņām viņam blakus.

Konts ziedojumiem – LV12UNLA0050022093258 /Monta Krūmiņa
Maksājuma mērķī norādām – ziedojums Bruno ārstēšanai.