Foto: Pexels

Jauno līdzekļu piešķīrumu, kas tiks novirzīts onkoloģijas plāna īstenošanai, nedrīkst paredzēt līdzšinējā apjomīgā daudzu miljonu deficīta segšanai apvienības Onkoalianse rīkotajā diskusijā Onkoloģijas pacientu nevienlīdzīgās izredzes uz dzīvi Baltijas valstīs – ko nu? sacīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.

Viņš arī apliecināja, ka nepieciešamības gadījumā onkoloģisko vajadzību risināšanai plānots vērsties pēc līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Dūrītis apstiprināja, ka VM ir pieprasījusi vairāk nekā 101 miljonu eiro onkoloģijai, un budžeta sarunas patlaban turpinās. Viņš atzina, ka, lai arī vairākas ieceres ir īstenotas (piemēram, «zaļais koridors», ātrāks ceļš uz diagnostiku), Latvijā joprojām nav izveidots Vēža reģistrs, kas darbojas visās ES valstīs, tāpat būtiski jāuzlabo vēža skrīninga jautājums.

Savukārt Saeimas deputāte, Saeimas deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam priekšsēdētāja Evita Zālīte-Grosa sacīja, ka “dzīvs cilvēks ir prioritāte, bet bez Covid-19 ir arī citas diagnozes, un redzēsim, kas ir šīs valdības prioritātes”.

“Es ticu, ka mēs dabūsim stipri vairāk finansējuma!” sacīja Zālīte-Grosa.

Kā diskusijā norādīja apvienības Onkoalianse vadītājs Helmuts Bēķis, piemēram, medikamentozajai ārstēšanai Latvijā uz vienu iedzīvotāju patlaban tiek tērēti vien 13 eiro, bet Eiropā vidēji – 61 eiro uz vienu iedzīvotāju. Tas tiešā veidā rezultējas augstos saslimstības un mirstības rādītājos, salīdzinot ar Eiropas vidējiem rādītājiem. Savukārt no inovatīvajiem medikamentiem Latvijā vēža pacientu ārstēšanai valsts kompensē 34, Igaunijā – 49, bet Lietuvā – 60 medikamentus.

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Dr. Aija Geriņa-Bērziņa apstiprināja, ka jaunāko inovatīvo medikamentu pieejamība būtiski ietekmē vēža pacientu dzīvildzi, piebilstot, ka “katra diena, ko var uzdāvināt pacientam, ir svarīga”.

Eiropas Vēža misijas padomes loceklis prof. Mārcis Leja sacīja, ka viena no 13 ES Vēža misijas rekomendācijām ir nevienlīdzības uzveikšana attiecībā uz pieejamību, aprūpi, ārstēšanu, skrīningu, Vēža reģistru un medikamentiem, proti, iespējām Vācijā ir jābūt tādām pašām kā Latvijā, vienlaikus novēršot nevienlīdzību vienas valsts ietvaros sociālo grupu un teritoriālā līmenī.

Leja arī uzsvēra, ka Eiropas Savienības līmenī par veselības aprūpes prioritāti šobrīd ir izvirzīta tieši cīņa pret vēzi.

Onkoloģijas pacientu ārstēšanā Latvija atpaliek ne tikai atvēlēto budžeta līdzekļu un valsts kompensējamo inovatīvo medikamentu skaita ziņā, nepiedodami lielai daļai cilvēku audzēji tiek diagnosticēti vēlīnās stadijās, kad palīdzība jau ir nokavēta, bet ārstēšanas izmaksas ir nesalīdzināmi lielākas. Latvijā ik gadu no vēža mirst vidēji 6000 cilvēku, kas ir ap 20% jeb katra piektā nāve valstī. Vidēji uzskaitē patlaban ir 82 000 vēža pacientu.

Tādēļ apvienība Onkoalianse aicina valdību apstiprināt Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.–2024.gadam un Saeimu piešķirt līdzekļus visos tā rīcības virzienos.

Lai aktualizētu jautājumu par vēža pacientu neapskaužamo stāvokli, kas izpaužas nevienlīdzīga attieksmē, salīdzinot ar citām Baltijas un ES valstīm, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība Onkoalianse 20.septembrī rīkoja diskusiju, kuru vadīja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes eksperts, medicīnas zinātņu doktors Romualds Ražuks.