Foto: Unplash.com

Vairāk nekā trešā daļa jeb 36% Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā vismaz reizi saskārušās ar situāciju, kad nepietiek finanšu līdzekļu ikdienas pamatvajadzību segšanai, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Salīdzinājumā ar 2017.gadu šādu mājsaimniecību īpatsvars audzis par 4 procentpunktiem. Visbiežāk līdzekļu nepietiekamība ikdienas vajadzību segšanai skar mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem līdz 350 eiro uz vienu ģimenes locekli (66%) un bez uzkrājumiem, bet uz sarežģītu finanšu ikdienu norāda arī vienas personas mājsaimniecības (41%) un personas, kas dzīvo kopā ar pilngadīgu bērnu/iem (45-47%).

Līdzās senioriem, kuru finanšu iespējas jau ierasti ir zemākas nekā sabiedrībai vidēji (grūtības salāgot izdevumus ar ienākumiem piedzīvojuši 45% senioru), pēdējā gada laikā ar šādām grūtībām biežāk saskārušies arī jaunieši vecumā līdz 30 gadiem (47%).

Jauniešu nonākšana situācijās, kad nepietiek ienākumu ikdienas vajadzību segšanai, var būt skaidrojama gan ar pandēmijas ietekmi, kas biežāk skārusi jauniešiem tipiskas nodarbinātības jomas (piemēram, viesmīlība), gan šīs grupas mazāk rūpīgu attieksmi pret naudas lietām – ikdienas budžeta plānošanu un uzkrājumu veidošanu. Tikai 38% jauniešu regulāri plāno savu budžetu, bet jauniešu izveidoto uzkrājumu līmenis ir vērtējams kā zemākais starp visām vecuma grupām.

“Lielākoties ģimenes, kurām nav pieticis ar regulārajiem ienākumiem savu pamata izdevumu segšanai, aizvadītā gada laikā ar šādu notikumu attīstību saskārušās tikai vienu līdz divas reizes. Tas norāda uz īstermiņa un, iespējams, arī neparedzētām situācijām, kad ģimenes maciņš satricināts, bet no tā izdevies veiksmīgi atgūties. Tieši šādos brīžos visvairāk novērtējam iepriekš izveidoto drošības spilvenu, kad iespējams ātri un lēti aizņemties pašam no sevis,” stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Turpinot viņa saka: “Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka teju katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs šādu situāciju piedzīvo katru otro vai pat katru mēnesi. Budžeta plānošana būtu viens no rīkiem, ar ko situāciju uzlabot, domājot gan par izdevumu pārskatīšanu un optimizēšanu, gan arī par ienākumu paaugstināšanu. Ne velti viens no pirmajiem budžeta plānošanas uzdevumiem ir panākt brīdi, kad ienākumi ar izdevumiem ir salāgoti, tālāk jau raugoties uz finanšu rezervju veidošanas iespējām.”

Analizējot budžeta plānošanas paradumus Latvijas sabiedrībā, salīdzinot ar 2017.gadu, ir vērojams neliels to mājsaimniecību skaita samazinājums, kas pievēršas savas naudas plānošanai.

Ja 2017.gadā to ar lielāku vai mazāku regularitāti darīja 89% mājsaimniecību, šogad tādu ir 86%. Papildus faktam, ka 12% Latvijas iedzīvotāju atzīst – savas naudas lietas nekādi neplāno, redzama tendence samazināties to iedzīvotāju īpatsvaram, kuri savas finanses plāno regulāri.

“Ja ir vēlme ko mainīt savā dzīvē, nāksies pārskatīt arī savus paradumus, citādi rezultāts aizvien paliks nemainīgs. Lai arī, daudzuprāt, budžetu neplāno tieši turīgākā sabiedrības daļa, jo to gluži vienkārši var atļauties, tā nav tiesa. Analizējot aptaujas datus, redzams, ka lielāks budžeta neplānotāju īpatsvars ir to iedzīvotāju vidū, kuri ar esošajiem ienākumiem biežāk nekā reizi ceturksnī nav spējuši tikt galā ar saviem pamata izdevumiem, kuri dzīvo kopā ar saviem vai sava dzīvesbiedra vecākiem, kā arī starp jauniešiem vecumā līdz 28 gadiem. Gudra savas naudas pārvaldība ir aktuāla gan zemu, gan arī augstu ienākumu segmentā, jo savu vēlmju un vajadzību salāgošana ar ienākumiem ir aktuāla ikvienam,” atgādina Evija Kropa.

Neraugoties uz daļas sabiedrības arvien pieaugošajām grūtībām segt ikdienas izdevumus, vienlaikus ir augusi arī vidējā iedzīvotāju spēja tikt galā ar finanšu krīzes situācijām. Samazinājies ģimeņu īpatsvars, kas, zaudējot regulāros ienākumus, ar iepriekš izveidoto uzkrājumu palīdzību spētu iztikt ne ilgāk par vienu mēnesi (2017.gadā 47%; 2021.gadā 42%).

Joprojām ir satraucoši daudz ģimeņu, kas nespētu tikt galā pat ar salīdzinoši maziem finanšu sarežģījumiem, tomēr priecē fakts, ka situācijai laika gaitā ir tendence nedaudz uzlaboties, neskatoties uz pandēmijas radīto satricinājumu, norāda eksperte.

Vienlaikus ģimeņu spējā tikt galā ar finanšu krīzēm iezīmējas ļoti krasa noslāņošanās. Ja mājsaimniecībām, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 750 eiro, uzkrājumi ir pietiekami, lai spētu iztikt bez regulāriem ienākumiem pat teju astoņus mēnešus. Zemākās ienākumu grupās šī spēja krasi sarūk.