Foto: Unplash.com

Labklājības ministrija (LM) oktobra vidū prezentēja ilgi gaidīto tā saukto iztikas minimuma grozu jeb mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžetu par nepieciešamo ienākumu līmeni dzīvošanai Latvijā. Jaunais aprēķins atspoguļo vēlamos izdevumus mēnesī, lai mājsaimniecība varētu apmierināt visas pamatvajadzības. Laikraksts Ventspilnieks.lv pētīja, kas īsti šai grozā ietilpst.

Saskaņā LM skaidrojumu, MRI budžets ir veidots no divām daļām – pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām. Grozā ietilpst pārtika, izdevumi par mājokli, saimniecības precēm, apģērbu, kultūras pasākumiem un citām vajadzībām. Tajā neietilpst alkohols, cigaretes un ārvalstu ceļojumi, bez kuriem varot iztikt. Turklāt, kā iepriekš skaidroja ministrija, MRI budžeta izstrādē tikusi iesaistīta arī sabiedrība – cilvēki, kuri raksturoja savas ģimenes situāciju, stāstot gan par saviem faktiskajiem izdevumiem dažādām vajadzībām, gan vēlmēm atbilstoši viņu izpratnei par pieņemamu dzīves līmeni.

Kopumā vēlamie izdevumi atkarīgi no tādiem faktoriem kā dzīvesvieta – vai tā ir Rīga, cita pilsēta vai lauki, tāpat arī no cilvēku skaita mājsaimniecībā un viņu vecuma – proti, vai ģimenē aug arī bērni. Tātad, cik īsti mājsaimniecībai mēnesī izdzīvošanai nepieciešams?

Cik maksā dzīve pilsētās, cik – laukos?

Rīgā mājsaimniecība, kurā ir viens pieaugušais, pēc pētnieku aprēķiniem var iztikt ar 423,27 eiro mēnesī; viena seniora mājsaimniecībai iztikai pietiek ar 416,12 eiro; ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem – 1237,78 eiro.

Citās pilsētās, tai skaitā arī Ventspilī, vienam pieaugušajam mēnesī nepieciešami 398,17 eiro, vienam senioram – 388,37 eiro; ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem – 1216,97 eiro.

Laukos viena pieaugušā iztikas minimums ir 381,42 eiro; senioram – 362,41 eiro; ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem – 1257, 37 eiro.

Pētnieki uzsvēra – konkrētie cipari nenosaka to, cik vajadzīgs, lai izdzīvotu, bet to, ar cik daudz eiro pietiktu, lai varētu dzīvot pilnvērtīgi, bez papildu greznībām. Pētījuma autori arī norādījuši, ka laukos izdevumi ir augstāki galvenokārt transporta izdevumu dēļ. Jo laukos personīgais transports ir nepieciešamība, kamēr Rīgā tā vairāk ir ekstra.

Kas īsti šajā grozā ietilpst?

Kā norādīts LM mājaslapā atrodamajā prezentācijā, pārtikas groza saturu izstrādāja uztura speciālisti, analizējot citu valstu pieredzi, uzturvielu rekomendācijas un pārtikas patēriņu. Savukārt cenas aprēķinātas atbilstoši CSP publicētajām mazumtirdzniecības cenām.

Ieteicamie uzturvielu daudzumi tiek grupēti pa vecuma un dzimuma grupām, un tiek noteikti tādi, kas nodrošina pamatu konkrētās vecuma un dzimuma grupas organisma pamatfunkciju nodrošināšanai kopā ar ikdienas aktivitātēm, teikts prezentācijā.

Pārtikas groza produktu grupā iekļauti:

– graudaugi (rudzu rupjmaize, graudu/sēklu maize, vārīti griķi, pilngraudu makaroni, auzu pārslas, kartupeļi, baltie rīsi, mieži, grūbas, kviešu pilngraudu milti);

– augļi (āboli, bumbieri, banāni, citrusaugļi, ogas);

– dārzeņi (lapu salāti, tomāti, gurķi, paprika, kāposti, burkāni vai kāļi/kolrābji/redīsi, ķirbji vai kabači/cukini, bietes, sīpoli, lociņi un dilles);

– gaļa, zivis, pākšaugi (vistas gaļa, cūkgaļa, zivis, olas, pupas, zirņi, lēcas, rieksti un sēklas);

– produkti ēdienu pagatavošanai (cukurs, medus, ievārījums, augu eļļa, sviests, žāvēti augļi, sāls, garšvielas);

– dzērieni (tēja, kafija, kakao).

Izstrādātas arī uztura kartes septiņām dienām, no kurām katrā iekļautas trīs pamatmaltītes un divas uzkodu reizes. Kā norāda projekta autori: «Uztura kartes veidotas rekomendējoši, pieļaujot iespēju vienu produktu aizstāt ar citu līdzīgu, kā arī mainot ēdienreizes vietām vai apvienojot tās atbilstoši indivīda vajadzībām.»

Lūk, vienas šādas uztura kartes piemērs:

– brokastis: griķu pārslu biezputra ar grauzdētām sēklām;

– uzkodas: ābols, žāvēti augļi;

– pusdienas: griķi ar maltās gaļas mērci, biešu salāti;

– uzkodas: biezpiena plācenīši ar ogām;

– vakariņas: dārzeņu sautējums ar pupiņām un grūbām, gurķu salāti, rudzu rupjmaize, kefīrs.

Detalizēti aprakstīts arī maltītes pagatavošanai nepieciešamie produkti, to svars, kā arī tajos esošās kalorijas, olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti un šķiedrvielas. Piemēram, jau minētajiem griķiem ar maltās gaļas mērci paredzēti 250 grami vārītu griķu, 80 grami maltas cūkgaļas, 20 grami sīpolu un 60 grami piena.

Tāpat arī sniegta pārtikas groza vērtība mēnesī dažādām vecuma grupām:

– 2 līdz 6 gadus veciem bērniem – 75,22 eiro;

– 7 līdz 14 gadus veciem bērniem – 121,65 eiro;

– 15 līdz 18 gadus veciem pusaudžiem – 154,46 eiro;

– pieaugušajiem – 151,80 eiro;

– senioriem – 141,67 eiro.

Mēteļa septiņiem gadiem grozā nav

Runājot par iztikas groza «nepārtikas daļu» daudziem var ataust atmiņā visai anekdotiskais preču klāsts un to nēsāšanas ilgums no padomju laikos aprēķinātā uztura groza. Ja kāds neatminas, atgādināsim – «uztura grozs» paredzēja, ka

mēteli var pirkt reizi septiņos gados, vējjaku – reizi četros gados, bikses – reizi divos gados, bet džemperi, jaku vai cimdu pāri nedrīkstēja novalkāt ātrāk kā divos gados.

Gada laikā vienam indivīdam pienācās arī četras apakšbikses, divi zeķu pāri, trīs zeķbikses u.tml.

Šāda dalījuma jaunajā iztikas minimuma grozā nav. Nepārtikas preces un pakalpojumi aprēķināti, balstoties uz aptaujas datiem, turklāt aptaujātas mājsaimniecības no trim zemākajām ienākumu kvintilēm. Šajā sadaļā iekļautas visas izdevumu kategorijas, izņemot alkoholu, tabaku, azartspēles un ārzemju ceļojumus, bez kuriem cilvēks, ja tā labi padomā, var arī iztikt.

Nepārtikas daļā vērtības noteikšanā ņemti vērā gan mājsaimniecību izdevumi, kā, piemēram, īre un komunālie pakalpojumi, mājokļa remonts, mēbeļu un mājsaimniecības ierīču, tāpat arī personiskā transporta uzturēšana; bērnudārza, pamata un vidējās izglītības pakalpojumi, mācību maksa augstskolā, dažādi kursi un pulciņi, kultūra un sports,  grāmatu, datoru un to aprīkojumu iegāde, hobiji u.tml, gan arī individuālie izdevumi. To starpā iekļautas tādas pozīcijas kā mobilā telefona iegāde un rēķina apmaksa, apģērbs, apavi, skaistumkopšanas pakalpojumi, zobārsta pakalpojumi, medikamenti, juvelierizstrādājumu iegāde u.tml.

Ja ir vēlme iepazīties ar jaunā pārtikas minimuma groza prezentāciju pilnībā, to var izdarīt portālā Ventspilnieks.lv.

Saskaņā ar pētnieku teikto, konkrētie cipari nenosaka to, cik vajadzīgs, lai izdzīvotu, bet to, ar cik daudz eiro pietiktu, lai varētu dzīvot pilnvērtīgi, bez papildu greznībām. Savukārt LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta pārstāve Elīna Celmiņa skaidroja, ka jaunais rādītājs ļauj salīdzināt Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādu dzīves līmeni, kādu sabiedrība uzskata par pieņemamu. Aprēķini palīdzēšot sociālās politikas plānošanā un tikšot izmantoti arī esošo pabalstu adekvātuma izvērtēšanai.

Pētījumu īstenoja SIA Projektu un kvalitātes vadība kopā ar Socioloģisko pētījumu centru SKDS un zinātnisko institūtu BIOR.