Eiropas gripas uzraudzības tīkla informācija* liecina, ka pagājušajā nedēļā, monitorējot gripas izplatību, no 1 487 izmeklētajiem paraugiem 72 (5%) bija pozitīvi (61 bija A tipa, 11 B tipa gripas vīruss), 4 pacienti nonākuši stacionārā. Par gripas uzsākšanos ziņojušas astoņas valstis – Azerbaidžāna, Bosnija un Hercegovina, Kirgizstāna, Dānija, Igaunija, Gruzija, Slovākija un Kosova, 15 valstis informēja par atsevišķu gadījumu atklāšanu, bet Kirgizstāna par reģionālo gripas izplatību.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja prof. Dace Zavadska uzsver: “Tā kā iepriekšējās divas gripas sezonas nebija ar izteiktiem saslimšanas rādītājiem, daudziem cilvēkiem ir vājinājusies imūnā atmiņa par to, kas ir gripa, un sabiedrība kopumā varētu būt uzņēmīgāka. Šobrīd nav vēl nokavēts laiks vakcinēties pret gripu. Arī tad, ja cilvēks dodas pēc otrās Covid-19 vakcīnas devas vai balstvakcinācijas devas, var saņemt gripas vakcīnu vienlaicīgi ar Covid-19 vakcīnas devu. Īpaši aicinātu vakcināciju veikt grūtniecēm, vai sievietēm, kas plāno grūtniecību un bērnu vecākus, jo gripas izplatība sabiedrībā straujāk norit bērnu vidū, kā arī slimības gaita bērniem ir daudz nopietnāka nekā piemēram Covid-19.”

Šogad valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta var saņemt iedzīvotāji, kas pieder noteiktām grupām:

– ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas;

– seniori vecumā no 65 gadiem un pieaugušie un bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām (plaušu, kardiovaskulārām, vielmaiņas, nieru, psihoneiroloģiskām slimībām, imūndeficītu, personas, kas saņem imūnsupresīvu terapiju u.c.);

– sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti;

– bērni līdz 2 gadu vecumam;

– grūtnieces.

Jāatgādina, ka gripa ir infekcijas slimība ar noteiktu sezonalitāti, pirmajiem gadījumiem parādoties novembrī, decembrī, bet augstākos saslimstības pīķus sasniedzot janvārī, februārī, martā un dažu gadu pēdējie saslimušie tiek reģistrēti vēl maijā. Katru sezonu cirkulē vairāki gripas vīrusu apakštipi un tie var atšķirties no iepriekšējās sezonās izplatītākajiem gripas vīrusiem. Tādēļ arī gripas vakcīna ir veidota katru sezonu no jauna un aizsardzību noturot vidēji 6 mēnešus.

Ģimenes ārsts A.Dzalbs komentē par praktisko ikdienas darbu: “Gripai raksturīgs ilgs veseļošanās posms, novērojamas arī komplikācijas: ilgstošs bronhīts, plaušu karsonis, vidusauss iekaisums. Savā praksē blakus Covid-19 vakcinācijai jau mēnesi vakcinēju riska grupas, seniorus. Šajā laikā senioriem un cilvēkiem ar hroniskajām slimībām, piemēram, hroniskām sirds asinsvadu slimībām (arteriāla hipertensija, sirds mazspēja, aritmija u.c.), plaušu (astma, hronisks bronhīts u.c.), nieru slimībām, vielmaiņas slimībām (cukura diabēts, vairogdziedzera saslimšanas), ir jābūt īpaši piesardzīgiem, jo gripa pasliktina hronisko slimību norisi. Ir pacienti, kuri jāpārliecina par nepieciešamību veikt vakcināciju, bet tādi jau kļūst mazāk, jo norādot uz veselības riskiem, lēmums tiek pieņemts par labu gripas potei. Šajā sezonā praksē esam vakcinējuši pret gripu vairāk kā 500 pacientus(bērnus, grūtnieces, seniorus un hroniskos pacientus). Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rekomendē vakcinēties pret gripu.”

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ziņo, ka pagaidām Latvijā laboratoriski nav apstiprināts neviens gripas saslimšanas gadījums, taču pagājušajā nedēļā ir ziņots viens klīniski apstiprināts gripas gadījums Rīgā.

Pagājušā gripas sezona vērtējama ar zemu izplatību, kas saistīts ar noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai: distancēšanos, sejas masku valkāšanu, attālinātām mācībām izglītības iestādēs, periodisku stingru mājsēdi, starptautisko ceļojumu ierobežojumiem u. c.). Tomēr šajā sezonā, pieaugot vakcinācijas aptverei pret Covid-19, vairākās valstīs ierobežojošie pasākumi tiek īstenoti ievērojami mazākā mērogā, kas ir saistīts ievērojami lielāku gripas epidēmijas risku.