Foto: Unplash.com

Mentālās veselības un pašnāvības riska jautājums sabiedrībā ir aktuāls, bet tajā pašā laikā cilvēki par to runā nelabprāt. Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam draugu, paziņu vai tuvinieku lokā ir pieredzēta pašnāvība vai pašnāvības mēģinājums. Pērn dzīvību sev atņēmuši 298 cilvēki, bet vēl aptuveni 600 mēģinājuši to izdarīt.

Kā rāda VAS “Latvijas dzelzceļš” nesen veiktās socioloģiskās aptaujas dati*, tikai 12% aptaujāto spēj ar saviem līdzcilvēkiem regulāri runāt par mentālo veselību. Savukārt 29% ir gatavi par to runāt tikai tad, ja noticis kas ārkārtīgi svarīgs. Šis procents ir ļoti mazs, ņemot vērā, ka tikai 11% respondentu var apgalvot, ka viņu mentālā veselība ir ļoti laba. Šo skaitļu atspoguļojums liecina, ka sabiedrības kopējā mentālā veselība ir viduvēja un par to ir nepieciešams runāt biežāk.

Mentālā veselība nav vienīgā tēma, par kuru ne vienmēr esam gatavi runāt. Lielai daļai iedzīvotāju trūkst arī izpratnes par pašnāvību risku un tā pazīmēm. Aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā puse jeb 55% respondentu nespētu atpazīt cilvēku ar pašnāvnieciskām tieksmēm. Taču ir redzama pozitīva iezīme, jo pagājušajā gadā šis rādītājs bija 59%.

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka palēnām sabiedrībā pieaug gatavība palīdzēt cilvēkiem, kuru mentālais veselības stāvoklis līdzcilvēkiem rada bažas. Proti, pagājušajā gadā veiktās socioloģiskās dati liecināja, ka 57% aptaujāto būtu gatavi piedāvāt palīdzību, taču šajā gadā šis rādītājs ir jau 60%.

Kaut gan socioloģiskās aptaujas dalībnieki ir gatavi palīdzēt līdzcilvēkiem, kam novērojamas mentālās veselības problēmas, vien neliela daļa no aptaujātajiem zina, ko darīt šādās situācijās. Kopumā tikai 35% respondentu norādījuši, ka visticamāk zina, kā rīkoties, ja rodas aizdomas par to, ka cilvēkam ir pašnāvnieciskas tieksmes. Taču tajā pašā laikā 67% aptaujāto iedrošinātu cilvēku meklēt palīdzību un vērsties pie speciālista.

Lai gan pēdējo gadu laikā situācija ir būtiski uzlabojusies, iespējams, ka viens no iemesliem cilvēku neziņai par to, kā rīkoties un kur meklēt palīdzību, kad tāda vajadzīga, ir tas, ka par to netiek pietiekoši runāts. Piemēram, tikai 6% respondentu uzskata, ka pašlaik sabiedrībā un medijos par mentālo veselību, tās problēmām un to skaitā pašnāvnieciskām tieksmēm tiek runāts pietiekoši daudz.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par šo tematu, VAS “Latvijas dzelzceļš” jau otro gadu kopā ar nozares ekspertiem pievērš sabiedrības uzmanību šai tēmai. Tādēļ jau trešdien, 8.decembrī, plkst. 18.00 TV personības Kristīnes Garklāvas Instagram kontā notiks tiešraides saruna kopā ar klīnisko psiholoģi, psihoterapeiti un LU asociēto profesori Ievu Biti par mentālo veselību, pašnāvību riska atpazīšanu un veidiem, kā par šo tematu runāt ar saviem līdzcilvēkiem.

Savukārt biedrība “Ogle” kopā ar krīžu un konsultāciju centru “Skalbes” ir apkopojusi visus resursus, kur ikviens, kam rodas tāda nepieciešamība, var meklēt atbalstu krīzes situācijās. Sarakstu ar kontaktiem iespējams atrast šeit: www.oglefest.lv.

* VAS “Latvijas dzelzceļš” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā socioloģiskajā aptaujā piedalījās 1002 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18-72 gadiem.