Foto: Simona Dilāne

Zinātnieki jau desmitiem gadu pēta mājas kaķu uzvedību, taču viņiem aizvien vēl nav izdevies pilnībā izprast dzīvnieku un cilvēku ciešo attiecību būtību. Daudzi kaķu īpašnieki uzskata, ka viņi ir izveidojuši unikālu saikni ar savu mājdzīvnieku. Tomēr neiztiek arī bez konfliktiem – kaķi dažkārt mēdz skrāpēt un pat kost, taču saimniekam būtu jāsaprot, kāpēc tā notiek, pie kā tas var novest un kā no tā izvairīties.

Kāpēc kaķi skrāpē?

Tāpat kā suņiem, arī kaķiem ir vairāki agresijas veidi. Viena no tām ir spēle. To ir viegli atšķirt – spēlējoties ar cilvēku, emocijas kļūst izteiktākas, un kaķis vai kaķēns arvien vairāk sāk izlaist nagus vai izmantot zobus. It īpaši, ja dzīvnieks pēc dabas ir temperamentīgs.

Kā šādos gadījumos izvairīties no dziļiem skrāpējumiem un kodumiem?

“Neļaujiet dzīvniekam spēlēties ar atsegtām sava ķermeņa daļām – rokām un kājām,” saka Rīgas klīnikas Ikaross veterinārārsts, sertificēts zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs.

Nebūtu ieteicams rotaļīgi klauvēt ar roku zem segas, lai kaķis šo roku “medītu”. Šī ir viena no visizplatītākajām kļūdām. Ir svarīgi saprast, ka kaķi ir mednieki, viņi rīkojas saskaņā ar principu “noķert upuri un to nogalināt”. Spēlējoties ar kaķi, jāizmanto dažādas papildus lietas, īpašas kaķu rotaļlietas.

Kaķi izrāda spilgtas agresijas pazīmes ārpus spēles ar cilvēku vienam mērķim – tā ir viņu aizsardzība. Viņi aizsargā sevi, savu mieru, savu telpu (teritoriālā agresija) un savus resursus. Piemēram, dzīvnieks var aizsargāt savu iecienīto atpūtas vietu vai retāk – savu barību. Nekādā gadījumā uz agresiju nevajadzētu atbildēt ar agresiju, nevajag dzīvnieku sodīt, jo kļūs tikai sliktāk: dzīvnieks vairs nejutīsies pārliecināts un turpinās uzvesties nevēlami, stāsta zoopsihiatrs. Viņš uzskata, ka šajā gadījumā jāskatās kontekstā – kādā konkrētā situācijā mājdzīvnieks uzvedas agresīvi, un jāmaina sava uzvedība.

No šādiem saasinājumiem palīdzēs izvairīties speciālists, kurš izprot mājdzīvnieku uzvedības medicīnu, un kurš iemācīs jūsu mīlulim uzvesties citādāk. Neaizmirstiet par paaugstinātu jutību, arī kaķiem tāda piemīt, kaut arī ne tik bieži. Dažiem kaķiem pieskaršanās var izraisīt fiziskas sāpes, un šādā gadījumā kaķi arī aizstāvēsies.

Kā “izglītot” kaķi

Kā liecina veterinārā statistika, mājas kaķiem, kas dzīvo pilsētā, neiet ārā un visu mūžu atrodas vienās telpās, 95% gadījumu tiek novērotas kādas psiholoģiskās novirzes. “Kaķu dažādo agresijas uzliesmojumu iemesls ir nespēja realizēt savu mednieka instinktu,” skaidro zoopsihiatrs. “Ja kaķis izietu ārā, vismaz nelielā nožogotā laukumā pie mājas, viņš skrietu un lēktu, pētītu un aizsargātu savu teritoriju, kā arī medītu. Viņa dzīve būtu tik notikumiem bagāta, ka viņam noteikti neatliktu laika agresijai.”

Ja nav iespējams savam mīlulim nodrošināt šādus dzīves apstākļus, tad ar kaķi jāspēlējas biežāk. Katru dienu. Minimums 15-20 minūtes dienā vai līdz brīdim, kad pašam mīlulim spēle apnīk. Turklāt nepieciešams paplašināt “kaķa telpu” ne tikai horizontāli, bet arī vertikāli, aprīkojot māju ar vairākām guļvietām, vietām atpūtai un spēlēm, piestiprināt vairākus papildu plauktus un pie griestiem piekārt priekšmetus ložņāšanai, lai mājdzīvniekam būtu interesanti. Ja dzīvnieki ir vairāki, tad katram no viņiem būtu jāparedz sava vieta tā, lai viņu ceļi nekrustotos. Kaķi ar laiku paši izdomās, kur katram ir ērtāk. Savukārt apbalvošana ar kārumu palīdzēs paātrināt pierašanu pie jaunas vietas. Galvenais attiecībās ar kaķiem ir tas, ka viss jābalsta uz uzticēšanos.

Cik bīstamas ir kaķu radītās traumas?

Kaķu siekalās un zem nagiem ir milzīgs skaits mikrobu. Ar kodumu vai skrāpējumu starpniecību cilvēka ķermeņa brūcē iekļūst mikrobi, un īsā laikā var rasties iekaisums.

Pirmās pazīmes ir sāpīgs pietūkums, tūska traumas vietā. Ja šo vietu neārstē, sāksies mikrofloras attīstība un līdz ar to arī smags iekaisums.

“Visas kaķu radītās skrambas un kodumi nekavējoties jāārstē. Ja savainojumu ir daudz, tos nepieciešams pārsiet, lai infekcija no ārpuses nenokļūtu brūcē,” iesaka veterinārārste.

“Kaķu skrāpējuma slimība” ir reāla un sāpīga parādība, lai gan tā nav plaši izplatīta. Taču, ja jums gadījies ar to saslimt – mājdzīvnieka ievainotā vieta ādā slikti dzīst un rada diskomfortu, tad nevajadzētu atlikt došanos pie “cilvēku” ārsta, kurš izrakstīs antibiotikas un izrakstīs ārstēšanās kursu.

Kaķu skrāpējumi un kodumi īpaši bīstami ir maziem bērniem un veciem cilvēkiem, jo viņiem ir vājāka imunitāte.

Fakti par kaķiem:

* Mājas kaķiem, kuri neiet ārā, nagi un zobi tāpat nav tīri. Viņu kodumi un skrāpējumi cilvēkiem ir tikpat bīstami kā ielu dzīvnieku radītās traumas.

* Kaķi neatriebjas, neintriģē un nekaitē saimniekam. Ja jūs darāt kaķim kaut ko sliktu, viņš sāks izjust bailes un stresu. Savu dabisko vajadzību kārtošana uz saimnieka apaviem vai lietām nav atriebība, tas ir pārbiedēta dzīvnieka mēģinājums justies pārliecinātākam, iezīmējot savu teritoriju.

* Kaķu kastrācija vai sterilizācija viņu agresīvo uzvedību īpaši neietekmē, tas ir izplatīts maldīgs uzskats, ka pēc šādas operācijas dzīvnieks pārstās izrādīt agresiju. Agresīvas reakcijas brīžu smagums var samazināties, taču kopumā tas nav problēmas risinājums. Mums jāmāca dzīvniekam dzīvot citādāk. Un tas ir cilvēka uzdevums.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube