Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) «pa sētas durvīm» gribējusi pieņemt diezgan fundamentālas izmaiņas izglītības sistēmā — liegt tālmācību 1.–6.klašu skolēniem. Priekšlikums bijis «tīri tehnisks», taču tas stipri ietekmētu daudzu ģimeņu dzīvi. Pēdējā brīdi gan priekšlikumu izdevies apturēt, tomēr tas nodots pārskatīšanai. Ko par šo visu saka vecāki, direktori un atbildīgā ministrija?
Nav nekāds jaunums, ka skolēniem attālinātās mācības nav nākušas par labu — stipri cieš gan viņu psihoemocionālā veselība, gan krītas iegūto zināšanu līmenis.
Taču jāņem vērā, ka tie divi dažādi jēdzieni: tālmācība un attālinātās mācības.
«Mācīšanās attālināti no klātienes mācīšanās atšķiras tikai ar to, ka skolēni nesēž klasē, bet mācību darbs ikdienā noris ar moderno tehnoloģiju starpniecību. Savukārt tālmācība ir izglītības ieguve neklātienē un pilnībā balstās uz pašvadītas mācīšanās principiem, kad skolēns pats plāno savu mācību satura apguves ātrumu, kā arī to, kuram mācību priekšmetam pievērsīsies konkrētajā dienā,» skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.
Uz šo skaidrojumu arī Saeimas komisijas sēdē, kurā sprieda par tālmācības liegšanu jaunākajām klasēm, uzsvaru lika skolu, piemēram, Rīgas Komercskolas un Rīgas Tālmācības vidusskolas, direktori, kuriem jau ir gadiem ilga pieredze tālmācības nodrošināšanā.
Skolu pārstāvji deputātiem skaidroja, ka attālinātās mācības bija piespiedu pasākums kovida izraisītās krīzes ietekmē – pēkšņi absolūti negatavām skolām un skolotājiem bija jāvada mācību process pilnīgi citā formātā, nekā ierasts.
Savukārt tālmācību īsteno skolas, kuras tam ir gatavojušās, apmācot pedagogus un iegādājoties speciālu aprīkojumu.
Tālmācības programmas Latvijā nav nekāds jaunums un tās ir pierādījušas sevi ar rezultātiem (diagnosticējošo darbu rezultāti ir līdzvērtīgi klātienes skolēnu rezultātiem). Tāpēc tālmācība tiek akceptēta kā viena no izglītības ieguves formām.
BNN arī vaicāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) viedokli par plānotajām izmaiņām.
IZM, pamatojot grozījumu virzību, nepieciešamību, raksta: «Tālmācība ir piemērota bērniem un jauniešiem, kuriem jau ir attīstītas pašvadītas mācīšanās un digitālās prasmes. Tālmācība ir apzināts un pārdomāts lēmums, ko nereti izvēlas gadījumos, kad, piemēram, bērns vai jaunietis aktīvi sporto un nevar savienot treniņus un klātienes skolu, vai ir izteikts intraverts un nespēj koncentrēties lielākā grupā.»
«Izvērtējot katras no izglītības ieguves formām sniegtās iespējas nodrošināt kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības konceptu, ir secināms, ka nav iespējams pilnvērtīgi un kvalitatīvi nodrošināt obligātā izglītības satura apguvi, kā arī pamatizglītības valsts standartā noteikto mērķi un uzdevumus, mācoties neklātienē vai tālmācībā posmā no 1. līdz 6. klasei. Šajā posmā bērniem ir nepieciešama pedagoga tiešā līdzdalība un vadība. Kvalitatīvs process tālmācībā nav iedomājams, ja bērns nav pietiekami patstāvīgs.»
«Un vēl ir svarīgi atcerēties, ka mazākajās klasēs skola nozīmē ne tikai izglītības ieguvi, bet arī socializēšanās pamatus. Tā iztrūkums var radīt riskus sociālajā aspektā nākotnē – attiecību veidošanā un komunikācijas prasmju jomā,» pauž IZM.
Par izglītību Latvijā atbildīgie min diezgan skarbus argumentus tam, kādēļ jaunākajiem bērniem nevajadzētu ļaut iegūt zināšanas tālmācībā, taču gan direktoriem, gan vecākiem, kuriem ir tieša saskare ar tālmācību ikdienā, ir cits skatījums par skolēnu vajadzībām un skolu spējām tās apmierināt.
Runājot par vienu no galvenajiem tālmācības mīnusiem – socializēšanos –, privātās izglītības iestādes Universum direktors Andis Apsītis uzsver, ka viņa vadītā skola spēj nodrošināt gan labu izglītības kvalitāti, gan kompensēt šādus tālmācības mīnusus.
Direktors Apsītis arī skaidro, ka nav korekti likt blakus tālmācību un attālinātās mācības, jo «nevar salīdzināt piespiedu formu, kas ir līdzīga tālmācībai, jo tā tika ieviesta negatavās skolās, negataviem skolotājiem un vēl piespiedu kārtā ģimenēm».
Par pašu grozījumu noraidīšanas procesu skolas direktors stāsta, ka pēc tam, kad «tehniskais grozījums» pamanīts, sācies aktīvs skaidrošanas un izglītošanas darbs ar Saeimas komisijas deputātiem, kas rezultējies ar to, ka politiķi guvuši skaidrāku redzējumu par tālmācības un attālināto mācību atšķirībām, pēc kā arī grozījumi tika noraidīti.
«Labi, ka pamanījām [šo priekšlikumu] un sākām reaģēt. Ja mēs to nokavētu, tā būtu ļoti bēdīga vēsts diasporas, mazākumtautības, ceļotāju, uzņēmēju ģimenēm,» norāda direktors.
Jā, ir ģimenes, kurām šāda izglītības iespēja ir izšķiroši svarīga, tāpēc BNN vaicāja arī vecākiem viņu skatījumu par tālmācību.
Rīgas Komercskolas vecāku padomes priekšsēdētāja Inese Mekše, kura Saeimas komisijā pārstāvēja vecāku viedokli pastāstīja, ka viņas pašas ģimene darba dēļ daudz ceļo, tāpēc vieglāk bērniem mācīties tālmācībā. «Mēs kā uzņēmēji daudz ceļojām un bieži vien ņēmām bērnus līdzi, jo uzskatījām, ka šis ir labākais veids, kā iedot bērniem pieredzi, lai viņi vēlāk dzīvē var izvēlēties, ko darīt. Ejot parastajā skolā, mēs izsmēlām limitu, cik daudz drīkst kavēt skolu «ģimenes apstākļu dēļ». Kad radās iespēja mācīties tālmācībā, to arī izmantojām.»
Pilnu rakstu lasiet portālā bnn.lv!