Foto: Unplash.com

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Kalli Lānets (Kalli Laanet), tiekoties Lietuvas pilsētā Kauņā, pirmdien, 20.decembrī, pauda nosodījumu Krievijas un Baltkrievijas centieniem destabilizēt drošības situāciju Eiropā.

Baltijas valstis nosoda Krievijas centienus sadalīt Eiropu ietekmes zonās, liedzot valstīm to suverēnās tiesības uz pašnoteikšanos. “Turpmākais dialogs par drošības situācijas stabilizēšanu Austrumeiropā nedrīkst tikt balstīts uz Krievijas izvirzītām prasībām. Gan Eiropa, gan Baltijas valstis vēsturiski jau ir cietušas no līdzīga tipa ultimātiem un līgumiem,” pauž Baltijas valstu aizsardzības ministri.

Lasiet arī: Kariņš: Krievijas agresijas gadījumā pret Ukrainu gaidāma stingra reakcija no ES puses

Tāpat ministri pauduši nosodījumu Krievijas centieniem ierobežot iespējas Ukrainai un Gruzijai nākotnē pievienoties NATO. Aizsardzības ministri bažījas par Krievijas nepārtrauktajiem ieroču kontroles līgumu pārkāpumiem, aicinot kaimiņvalsti atgriezties pie uzticības un drošības veidošanas pasākumiem. Krievijas bruņoto spēku aktivitāšu caurskatāmības atjaunošana var būt nopietns solis ceļā uz situācijas deeskalāciju.

Baltijas valstu aizsardzības ministri arī norāda uz bažām par Krievijas militāro spēku pastiprināto koncentrēšanos pie tās robežām ar Ukrainu. Paužot nelokāmu atbalstu Ukrainas valsts suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, Krievija tiek aicināta sākt respektēt starptautiskās vienošanās, izbeidzot tās nelikumīgo Krimas okupāciju, kā arī pārtraucot sniegt militāro atbalstu separātistu grupējumiem Luhanskas un Doņeckas apgabalos.

Ņemot vērā pamatotās bažas un nepieciešamību stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas, Baltijas valstu aizsardzības ministri uzsver tūlītēju gatavību sniegt nemilitāra un militāra rakstura atbalstu Ukrainai, tostarp piegādājot ieročus.

Ministri aicina panākt kopīgu izpratni un pieeju pret Krievijas un Baltkrievijas mēģinājumiem destabilizēt drošību Eiropā, tostarp Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, izmantojot nelegālos migrantus.

Reaģējot uz drošības situācijas pasliktināšanos reģionā, Latvija, Lietuva un Igaunija paaugstinās savu bruņoto spēku gatavību un veiks plānošanas pasākumus, lai reaģētu uz jebkāda veida situācijas eskalāciju.

Jau ziņots, ka pēdējo mēnešu laikā novērota pastiprināta Krievijas spēku savilkšana pie Ukrainas robežām. ASV un ES ir draudējušas Krievijai ar spēcīgām ekonomiskajām sankcijām gadījumā, ja tā uzbruktu Ukrainai.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube