Foto: Unplash.com

Viedokļa raksts.

Valsts budžeta deficīts un Latvijas ārējais parāds Krišjāņa Kariņa valdības laikā piedzīvojis lavīnveidīgu kāpumu. Ja 2019.gadā, kad Kariņa valdība sāka darbu, vispārējās valdības budžeta deficīts bija 63,2 miljoni eiro, tad 2021.gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija jau 1,03 miljardi eiro – par 490,5 miljoniem vairāk nekā attiecīgā periodā pērn. Šādā situācijā valstij vajadzētu domāt, kā vairāk nopelnīt, taču tā vietā mūsu valstsvīri, šķiet, ķērušies pie ostu un tranzīta biznesa mērķtiecīgas iznīcināšanas.

Protams, var teikt, ka budžeta deficīta lēcienu sekmēja nepieciešamība mīkstināt Covid-19 krīzes radītās sekas un tai beidzoties, arī deficīts automātiski samazināsies, tomēr, grozies kā gribi, Latvija vienalga būs parādos līdz ausīm. Salīdzinājumam var minēt – ja 2019.gadā valsts parāds bija 10,8 miljardi eiro, tad 2021.gadā tas bija jau 14,9 miljardi eiro, bet 2022.gadā sasniegs 17 miljardus eiro. Šādā situācijā ļoti būtisks ir katrs uzņēmējs un viņa maksātie nodokļi, taču paradoksālā kārtā valdība ar tuvredzīgiem un nepārdomātiem lēmumiem šobrīd cītīgi cenšas nokaut nozari, kura vēl samērā nesenā pagātnē  valsts ekonomikā ik gadu ienesa vairāk kā vienu miljardu eiro lielus ienākumus un deva darbu vairāk kā 80 tūkstošiem strādājošo.

Pēdējos gados situācija Latvijas lielajās ostās, tāpat arī dzelzceļu kravu pārvadājumos ģeopolitiskās situācijas dēļ ir dramatiski pasliktinājusies.

Pēc Krievijas kravu aiziešanas Latvija ievērojamu akcentu lika uz sadarbību ar Baltkrieviju, un vēl tikai 2020.gadā piedāvāja šai valstij vienošanos par sadarbību transporta un loģistikas jomā. Kā tolaik vienošanās pavadvēstulē rakstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits: «Latvijai un Baltkrievijai ir līdzīgs redzējums par divpusējo sadarbību un partnerību, kas nodrošinātu integrēto intermodālo loģistikas savienojumu ķēdi un atvieglotu jaunu kravu plūsmu kustību starp Eiropu un Āziju.»

«Līdzīgais redzējums» sabruka kā kāršu namiņš pēc Eiropas Savienības un ASV noteiktajām ekonomiskajām sankcijām Baltkrievijai, un jau tolaik bija skaidrs, ka to ekonomiskās sekas vissmagāk izjutīs Latvijas tranzīta un loģistikas joma.

Pēc Lietuvas centieniem «atkratīties» no Belaruskaļij minerālmēslu kravu tranzīta cauri Lietuvai, kura, visticamāk, pilnībā apstāsies no 2022.gada februāra, Latvijai būtu labas iespējas šīs kravas pārņemt. Kā BNN komentēja Latvijas Universitātes profesors Dr. sc. ing. Edvīns Karnītis, mūsu dzelzceļiem un ostām tā būtu iespēja atgūties pēc lielā kravu krituma, taču «uz šo jautājumu ekonomiski neviens neskatīsies, kaut arī vajadzētu. Premjerministrs vairākas reizes paziņojis, ka tranzīts mums nav vajadzīgs.»

Pilnīgi iespējams, ka Krišjānis Kariņš centīsies piesegties ar ASV sankcijām, taču, kā oficiāli apliecinājis ASV Finanšu departamenta Ārējo aktīvu kontroles birojs (OFAC),

Baltkrievijas uzņēmuma Belaruskaļij produkcijas tranzītam cauri Lietuvas teritorijai ASV sankcijas nekad nav tikušas noteiktas.

Pilnu  publikāciju lasiet portālā BNN – Viedoklis | Valdība par budžeta deficītu nedomā, tā domā par tranzīta nozares sagraušanu

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube