Foto: Edgars Smislovs/ Latvijas Ornitoloģijas biedrība

Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2022.gada putnu izvēlējusies svīri. Pirmo reizi kopš 1996.gada gada putna gods ir piešķirts putnam, kura galvenā dzīvotne ir cilvēku apdzīvotās vietas – pilsētas un ciemi. Ornitologi aicina sabiedrību mācīties sadzīvot ar putniem, kas izvēlējušies cilvēka mājokli arī par savējo.

Svīres ir viegli pamanāmas, jo bieži uzturas baros un lidojumā izdod skaļus saucienus “svīr” “svīr”. Pēc izskata svīre var atgādināt bezdelīgu vai mājas čurksti, taču svīre ir lielāka par tām, ar tumšu ķermeņa apakšpusi, turpretī bezdelīgai un čurkstei vēders ir balts. Svīrei ir garāki, sirpjveida spārni, salīdzinot ar bezdelīgu un čurksti.

Lielāko daļu laika svīre pavada lidojumā – tā var lidojumā gan baroties, gan savākt materiālu ligzdai, gan pāroties un arī gulēt. Ligzdot svīres sāk četru gadu vecumā, savukārt pāri tās veido uz mūžu, kas var ilgt pat vairāk nekā 20 gadus, lai arī dati liecina, ka vidējais mūža ilgums šim putnam ir krietni īsāks. Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir viena līdz trīs baltas olas. Gadā ir viens perējums.

Lai gan savulaik uzskatīts, ka īso kāju un garo spārnu dēļ svīres no zemes pacelties nevar, tas neatbilst patiesībai – veselam putnam pacelšanās no zemes parasti grūtības nesagādā. Zemē guļošu svīri var pacelt izstieptā rokā, un, iespējams, tā aizlidos. Taču, ja putns ir novārdzis vai savainots, tas nelīdzēs. Svīre ir gājputns, kurš par ziemošanas vietām izvēlas Āfriku uz dienvidiem no ekvatora. Latvijā svīres ierasti sastopamas no maija vidus līdz septembra vidum.

“Latvijas Ornitoloģijas biedrības īstenoto putnu uzskaišu dati rāda, ka svīru skaits Latvijā kopš 2005.gada pieaudzis. Latvijā, kur svīre nav uzskatāma par apdraudētu putnu sugu, ligzdo 64-154 tūkstoši svīru pāru. Taču Eiropā kopumā svīres populācija sarūk, tāpēc jaunākajā Eiropas putnu sarkanajā sarakstā, ko rudenī publicēja “BirdLife International”, svīre klasificēta kā gandrīz apdraudēta Eiropas mērogā. Svīru skaits sarūk arī vairākās mūsu reģiona valstīs – Zviedrijā, Somijā, Lietuvā un Krievijā (Eiropas daļā),” skaidro ornitologs Dr. biol. Viesturs Ķerus.

Tiek uzskatīts, ka svīres Eiropā apdraud ēku renovācija, kas samazina šim putnam pieejamās ligzdošanas vietas. Ēku renovācija ir nepieciešama un nereti – videi draudzīga – rīcība, taču svīres un citi ēku iemītnieki var kļūt par negribētiem šīs rīcības upuriem.

Lai renovētu ēkas svīrēm draudzīgi, Latvijas Ornitoloģijas biedrība mudina ņemt vērā dažus praktiskus padomus:

• Pirmkārt, svīru apdzīvotās ēkās bēniņu un jumta remontdarbus nevajadzētu veikt svīru ligzdošanas laikā, tas ir, no jūnija sākuma līdz augusta vidum.
• Otrkārt, ja pēc ēkas remonta vai tā laikā tiek aiztaisītas svīru ligzdošanai piemērotas spraugas, pie ēkām vēlams uzstādīt svīrēm piemērotus putnu būrus. Tā kā svīres ligzdo kolonijās, šādus būrus var likt vairākus vienkopus.
• Papildus ligzdošanas vietām svīrēm nepieciešamas arī barošanās iespējas, tāpēc pilsētās nepieciešams nodrošināt piemērotus apstākļus arī dažādiem lidojošiem kukaiņiem.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu ziņot par svīru novērojumiem portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv, jo tie būs vērtīgi dati jaunajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam.

Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 27. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju dzenītis (2020), laukirbe (2021).