Inflācijas kāpums turpinās un turpināsies. Inflācijas pīķi, visticamāk, sagaidīsim jau janvārī, prognozes izsaka Swedbank ekonomiste Laura Orleāne.

Decembrī vidējais patēriņa cenu līmenis bijis par 7,9% augstāks, nekā pērn. Salīdzinot ar novembri, izaugsme ir nedaudz lēnāka nekā gaidīts – cenu līmenis pieaudzis par 0,4%. Lai gan inflācija 2021.gada nogalē bija ļoti strauja, pērnā gada sākumā redzētā deflācija noteica to, ka 2021.gadā vidēji cenu pieaugums bija salīdzinoši mērens – vien 3,3% apmērā.

Mūs ietekmē pasaulē notiekošais

Spējais un noturīgais cenu pieaugums nav vietēju apstākļu raisīts. Decembrī lielāko daļu no cenu līmeņa pieauguma virzīja pieaugums ar mājokli saistītajās izmaksās (+16,0%), ko veicināja Eiropas energoresursu krīze. Decembrī dabasgāzes cenās reģistrētas būtiskas svārstības, taču cenu līmenis joprojām saglabājas augsts. Arī elektrības cenas Nordpool biržā saglabājas augstākas nekā ierasts. Uz laiku samazinātā maksa par sadales sistēmas pakalpojumiem mīkstinās cenu pieaugumu, taču pirms energo-krīzes elektrības cenu līmeni tas nenodrošinās.

Lasiet arī: Gada laikā cenu pieaugums teju visās produktu un pakalpojumu grupās

Nākamais būtiskākais inflācijas virzītājs gada izskaņā bija ar transportu saistītās izmaksas (+14,8%), ko virzīja kāpums degvielas cenās (+30,3%). Tās seko pasaules naftas cenām. Decembrī OPEC+ dalībvalstīm neizdevās palielināt ražošanas apjomus pēc iepriekšējās vienošanās, kā rezultātā pieprasījums pārsniedza piedāvājumu un pasaules naftas cena reģistrēja augšupeju. Arī nemieri Kazahstānā, kas ir viena no OPEC partnervalstīm, veicinājuši pasaules naftas cenas kāpumu.

Pārtikas cenu kāpums

ANO pārtikas cenu indekss decembrī neuzstādīja jaunu rekordu – mēneša griezumā reģistrēts kritums, taču gada griezumā vērojams pieaugums par gandrīz ceturtdaļu. Pērn pasaules pārtikas cenas pieaugušas par 28%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2007.gada, kad reģistrētā izaugsme bija tikai nedaudz augstāka un sasniedza 30%. Tādēļ arī nav pārsteigums, ka pārtikas cenas Latvijā decembrī pieauga pat par 7,9%. Pēdējo reizi tik strauja pārtikas cenu izaugsme gada griezumā reģistrēta 2011.gadā. Pārtikas preču pieaugumu virzīja piena produkti (+12,8%), dārzeņi un kartupeļi (+18,8%), kā arī maize un graudaugi (+9,2%). Pārtikas cenu kritums pērnā gada sākuma nodrošināja mērenu vidējo pārtikas cenu pieaugumu Latvijā 2021.gadā – vien 2,6%. Taču šogad, visticamāk, veikalu plauktos redzēsim augstākas pārtikas cenas, it īpaši gada pirmajā pusē.

Kāda situācija ir kaimiņos?

Lai gan gada izskaņā bija straujš patēriņa cenu līmeņa pieaugums, Latvijā tas bijis salīdzinoši mazāks nekā kaimiņvalstīs. Igaunijā reģistrēta 12,2% augsta inflācija – augstākais rādītājs kopš 1990. gadiem, bet Lietuvā cenu līmeņa pieaugums sasniedzis 10,6% – augstākais rādītājs kopš 2008.gada. Baltijas valstis saglabā Eirozonas inflācijas līderu pozīciju. Arī gada griezumā abās kaimiņvalstīs inflācija bijusi augstāka – 2021.gada vidējā inflācija abās kaimiņvalstīs sasniedza 4,7%. Tikmēr Eirozonā 2021.gadā cenu līmenis bija par 2,6% augstāks nekā pērn.

Prognoze 2022.gadam

Eksperte norāda, ka aktuālās dabasgāzes nākotnes līgumu cenas norāda, ka gaidāms kritums šī gada pavasarī, taču cenu līmenis saglabāsies augsts visu 2022.gadu. No tā izriet, ka jārēķinās ar augstākiem gāzes, elektrības un siltumenerģijas rēķiniem nekā ierasts. Straujā vidējās algas izaugsme savienojumā ar augstākiem komunālajiem maksājumiem turpinās veicināt cenu pieaugumu dažādiem pakalpojumiem. Arī preču cenās sagaidāms pieaugums, ko nodrošinās otrreizējie efekti no piegādes ķēžu pārrāvumiem un augošajām enerģijas cenām. Swedbank prognozē, ka vidējā inflācija šogad sasniegs 6% atzīmi.

Atjaunotas inflācijas un citu ekonomikas indikatoru prognozes tiks publicētas 19.janvārī.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube